Latvijā pret šo ieceri pagaidām izturas piesardzīgi, atsaucoties uz resursu trūkumu.
Mēdz teikt, ka uzņēmumus un organizācijas var sadalīt divās daļās: tajos, kuri jau ir sastapušies ar kiberuzbrukumiem, un tajos, kuri vēl neapzinās, ka ar viņiem tas ir noticis. Aptuveni 80% Eiropas kompāniju saka, ka tās vismaz reizi ir kļuvušas par kibernoziedznieku mērķi.
Uzbrukumi kibertelpā var būt ļoti dažādi. Hakeri var paralizēt gan bankas datorsistēmu, gan ātrās palīdzības vai slimnīcas darbu, gan, piemēram, datorus, kuri atbild par elektrotīklu darbību. Uzbrucējiem mēdz būt arī politiski motīvi – ārvalstu valdības gāšana vai situācijas destabilizēšana.
Turklāt arī privātpersonas bieži kļūst par uzbrucēju mērķi, jo cilvēki mēdz bezrūpīgi izturēties pret savu datu drošību. To īpaši uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andruss Ansips.
“Pētījumi apliecina, ka mūsdienās līdz pat 80% no kiberuzbrukumiem būtu iespējams novērst, ja cilvēki vienkārši pievērstu lielāku uzmanību savai kiberhigiēnai. Cilvēkiem ir jāiemācās mazgāt rokas, lietojot kibertelpu, tāpat kā viņi to dara pirms ēšanas,” sacīja Ansips.
Tādēļ Eiropas Komisija uzskata, ka ir pienācis laiks stiprināt bloka valstu gatavību cīnīties ar šiem draudiem. Tā ir publiskojusi vairākus dažādus priekšlikumus. Tiek rosināts gan izveidot īpašu digitālo pakalpojumu sertificēšanas sistēmu, gan veicināt dažādu valstu ekspertu sadarbību kiberdrošības jomā.
Tāpat Eiropas Savienības (ES) drošības komisārs Džūlians Kings uzskata, ka Eiropai ir nepieciešama jauna Kiberdrošības aģentūra.
“Drošības jomā nekad nav iespējams samazināt risku līdz nullei. Un mums nav jāizliekas, ka tas būtu iespējams. Tomēr mēs varam sarežģīt dzīvi tiem, kuri mēģina izmantot kibertelpu pret mums. Tieši tas ir mūsu priekšlikumu galvenais mērķis,” sacīja Kings.
Jauno iestādi ir plānots veidot, paplašinot jau esošo Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru. Tā atrodas Grieķijā, Krētas salā. Pašreiz tur strādā 84 darbinieki ar 11 miljonu eiro gada budžetu. Eiropas Komisija vēlas uz pusi palielināt darbinieku skaitu un pakāpeniski panākt, lai tās budžets sasniegtu 23 miljonus eiro gadā.
Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) par šo ieceri pagaidām izsakās piesardzīgi.
“Ieceres, protams, ir labas. Bet jāsaprot, ka, uzliekot dienaskārtībā kaut kādu, varbūt labu ideju, viņa arī pēc tam ir praktiski jāīsteno. Ja to var īstenot, tad mēs to atbalstām. Bet, kā mēs zinām, pretterorisma jomā daudzas lietas jau ir uzsāktas, bet vēl nav novestas līdz galam,” norādīja Kozlovskis.
“Visur mēs saduramies ar jautājumu par resursiem. Un, ja šādi resursi ir, tad mēs atbalstīsim šādu virzību,” sacīja ministrs.
Kiberdrošība bija arī viens no tematiem Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās laikā ar uzņēmuma “Microsoft” viceprezidenti Toniju Tounsu-Vaitliju. Tā otrdien notika Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas laikā. Vējonis norādīja, ka Latvijas valdība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar “Microsoft” kiberdrošības jomā, kas veicinās valsts pārvaldes iestāžu drošību.
Arī EK prezidents Žans Klods Junkers pagājušajā nedēļā savā ikgadējā uzrunā par Eiropas Savienības stāvokli akcentēja nepieciešamību izveidot jaunu kiberdrošības aģentūru, kas stiprinātu Eiropas aizsardzību pret šādiem uzbrukumiem.