Šie cilvēki tiktu uzņemti “pa taisno” no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem un Turcijas, kur tie atrodas patlaban, nevis no bēgļu nometnēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Vismaz 50 000 bēgļu varētu būt uzņemti tuvākajos divos gados, sniedzot tiem starptautisku aizsardzību.
Paredzēts, ka ES dalībvalstīm nebūs pienākuma piedalīties šajā programmā. Dalība būs brīvprātīga, taču tās valstis, kas piedalīsies, saņems kopumā 500 miljonu eiro atbalstu.
“Mums ir jāsniedz patiesas alternatīvas bīstamajam ceļojumam,” sacīja Eiropas Savienības migrācijas komisārs Dimitris Avramopuloss. ES līdz šim no bēgļu nometnēm ārpus ES ir uzņēmusi 23 000 cilvēku, kas agrāk dzīvoja nometnēs Turcijā un Jordānijā, kur bija ieradušies, bēgot no kara Sīrijā.
Viens no programmas mērķiem ir pārtraukt kontrabandistu biznesu, kas ved cilvēkus pāri Vidusjūrai uz Eiropu.
„Dublinas un Eiropas kopējā patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēma ir vienīgais risinājums, ja vēlamies, lai tā būtu noturīga pret krīzēm," norāda Avramopuls. "Tagad ir pienācis brīdis doties uz priekšu. Atrast pareizo līdzsvaru starp solidaritāti un atbildību, un efektivitāti un stingrību. Vairāk nekā 65 miljoni cilvēku visā pasaulē bijuši spiesti pamest savas mājas. Mēs nevaram pārtraukt izrādīt solidaritāti šiem izmisušajiem cilvēkiem un valstīm, kas viņus uzņēmušas. Vienlaikus mums arī jāpaātrina to cilvēku atgriešana dzimtenē, kuriem nav tiesību šeit palikt," saka ES migrācijas komisārs.
Komisija norāda, ka galvenokārt varētu būt uzņemti cilvēki no Lībijas, Ēģiptes, Nigēras, Sudānas, Čadas un Etiopijas.
Šī pārvietošanas programma ir atšķirīgāka no daudzviet ES pretestību izsaukušāsa bēgļu kvotu programmas, norāda AFP. Bēgļu kvotas attiecās uz cilvēkiem, kas jau dzīvoja vai dzīvo nometnēs Itālijā vai Grieķijā.
