Dienas notikumu apskats

ASV valsts sekretāra uzņemšanu Maskavā mediji vērtē kā vēsu un naidīgu

Dienas notikumu apskats

Pašvaldību vēlēšanās pagaidām visvairāk sarakstu iesniegusi ''Saskaņa''

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst Krievijas rīcību Beslanas traģēdijā par nepietiekamu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa liek Krievijai maksāt trīs miljonus eiro Beslanas traģēdijā cietušajiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Krievija nav darījusi pietiekami daudz, lai novērstu 2004. gada Beslanas ķīlnieku krīzi. Ar šādu spriedumu ceturtdien, 13.aprīlī, klajā nākusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), uzdodot Krievijai izmaksāt gandrīz trīs miljonu eiro lielu kompensāciju vairākiem simtiem Beslanas traģēdijas upuriem un viņu tuviniekiem. Krievija šādu tiesas atzinumu nosaukusi par nepieņemamu, solot to pārsūdzēt.

Čečenu kaujinieku grupa 2004. gada 1. septembrī Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā sagrāba par ķīlniekiem vienu no pilsētas skolām. Piedraudot uzspridzināt ēku, kaujinieki pieprasīja atbrīvot kaimiņos esošajā Ingušijā apcietinātos cīņu biedrus. Trīs diennaktis skolas sporta zālē par ķīlniekiem tika turēts vairāk nekā tūkstotis cilvēku, tostarp mazgadīgi bērni.

Aptuveni pusdienlaikā 3. septembrī tika uzsākts uzbrukums ķīlnieku atbrīvošanai, izraisoties haotiskai apšaudei, kurā tika izmantoti gan tanku lielgabali, gan mīnmetēji, gan ugunsmetēji, kā arī automātiskie ieroči.

Šajā apšaudē dzīvību zaudēja 330 cilvēki, no kuriem 186 bērni. Nogalināts tika arī 31 kaujinieks, bet viens tika apcietināts. Par šī uzbrukuma plānotāju tika uzskatīts pazīstamais čečenu kaujinieku komandieris Šamils Basajevs.

Atsevišķi eksperti uzskata, ka krīze Beslanā Krievijai ir bijis tikpat nozīmīgs trieciens kā 11. septembra terora akti ASV. Krievijas varas iestādes apgalvo, ka toreiz tika izvēlēts piemērotākais rīcības plāns cīņā ar bruņotajiem ekstrēmistiem, taču daudzi uzbrukumā izdzīvojušie un viņu radinieki uzskata, ka par uzbrukumu un tā traģisko iznākumu ir vainojami tieši Krievijas drošības spēki. Aptuveni 400 cietušo un viņu tuvinieku bija tie, kas vērsās ar sūdzību Strasbūrā bāzētajā tiesā.

Ceturtdien, nākot klajā ar spriedumu šajā lietā, ECT konstatējusi, ka Krievijas varas iestāžu rīcībā ir bijusi informācija par to, ka teroristi gatavo uzbrukumu šim reģionam un tieši izglītības iestādēm. Taču par spīti tam neesot sperti pienācīgi soļi, lai novērstu teroristu iespējas pulcēties un sagatavoties uzbrukumam.

Tiesneši konstatējuši, ka nav ierobežota teroristu iespēja pārvietoties uzbrukuma dienā, skolas apsardze nav palielināta un ne pati skola, ne sabiedrība nav brīdināta par esošajiem draudiem. Tiesa konstatējusi, ka ar savu darbību Krievija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas otro punktu, kas garantē personām tiesības uz dzīvību. Tāpat ir pārkāpts punkts par letālā spēka izmantošanu no drošības spēku puses.

Kritikai pakļauta arī Krievijas veiktā izmeklēšana, kura neesot spējusi noskaidrot, vai drošības dienestu pielietotais spēks ir bijis attaisnojams, proti, lai arī šajā situācijā letāla spēka izmantošana ir attaisnojama, tik lielas jaudas sprāgstvielu izmantošanu nevarot uzskatīt par pilnībā nepieciešamu. Savā spriedumā ECT noteikusi, ka Krievijai ir jāsamaksā prasības iesniedzējiem 2,9 miljonu eiro lielu kompensāciju.

Krievijas puse paziņojusi, ka tā nav apmierināta ar ECT atzinumu. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka tiesas formulējums valstij, kas ne reizi vien ir tikusi pakļauta teroristu uzbrukumiem, ir absolūti nepieņemams.

Peskovs uzsvēris, ka emocionāli spriedelējumi šajā situācijā ir pilnīgi nevietā un savs atzinums būtu jāsniedz juristiem.

Viņš arī solījis, ka varas iestādes veiks visas tiesiskās darbības attiecībā uz Cilvēktiesību tiesas lēmumu. Arī Krievijas Tieslietu ministrija solījusi šo spriedumu pārsūdzēt noteikto triju mēnešu laikā, vienlaicīgi piebilstot, ka tiesa neizprot Beslanas situācijas nopietnību.

Kā norāda BBC, tiesas spriedums ir tāds, uz kādu bija cerējuši Beslanas traģēdijā cietušie, taču šī lieta, visticamāk, tik drīz vēl nebeigsies. Tas tāpēc, ka Beslanas traģēdijā bojā gājušo bērnu mātes joprojām cer, ka pie atbildības tiks saukta arī kāda oficiālā Krievijas amatpersona. Līdz šim tas nav noticis, tāpēc visas cerības tiek liktas uz to, ka tiks izpildīts Cilvēktiesību tiesas aicinājums sarīkot jaunu un objektīvu izmeklēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti