Londona un Brisele pirms dažām dienām panāca vienošanos par izstāšanās nosacījumiem attiecībā uz trim pamatjautājumiem: pilsoņu tiesībām, izstāšanās rēķinu un Ziemeļīrijas robežu.
Eiropas Komisijas “Brexit” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē eiroparlamentāriešiem teica, ka sarunu nākamā fāze koncentrēsies uz „īsu un noteiktu” pārejas periodu un sākotnējām diskusijām par nākotnes attiecībām.
Barnjē brīdināja, ka arī turpmākās sarunas būs „ļoti smagas, jo jautājumi ir ārkārtīgi sarežģīti”: „Ja piektdien arī Eiropadome būs apmierināta ar mūsu līdz šim panākto progresu, tad jūsu vārdā es turpināšu procesu uz vienošanās noslēgšanu par [Lielbritānijas] izstāšanās nosacījumiem. Tas var tikt izdarīts ļoti ātri. Tad mēs turpināsim sarunas par visiem jautājumiem, bet varu jau šodien skaidri pateikt, ka
atsevišķi punkti nav apspriežami: ne [Eiropas Savienības] vienotā tirgus viengabalainība, ne četras brīvības, kas ir vienotā tirgus pamatā.”
Par “Brexit” sarunu nākamās fāzes sākšanu par nākotnes un tirdzniecības attiecībām šonedēļ samitā vēl balsos Eiropas Savienības (ES) valstu līderi.
Jau ziņots, ka pērn jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza šogad martā.
Bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no Eiropas Savienības sākās šogad 19.jūnijā. Oficiālo Londonu tajās pārstāv “Brexit” lietu ministrs Deivids Deiviss, bet ES - Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Mišels Barnjē. Brisele bija gatava ar Londonu pie viena galda sēsties jau ātrāk, tomēr sarunu uzsākšana tika atlikta, jo 8. jūnijā Lielbritānijā notika ārkārtas vēlēšanas.
Taču decembrī Brisele un Londona panākusi pēdējā brīža “Brexit” vienošanos, atrisinot trīs galvenos pirmās fāzes jautājumus: par Īrijas robežas nākotni, pilsoņu tiesībām un šķiršanās rēķinu. Zināms, ka briti par izstāšanos no bloka maksās no 40 līdz 44 miljardiem eiro.
