Imigrācija un terorisma draudi ir Eiropas lielākie izaicinājumi. Jaunākie Eirobarometra aptaujas dati liecina - tā uzskata vairums eiropiešu. Turklāt Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kas šīs problēmas uztver visnopietnāk.
''Šādi aptaujas dati noteikti nav pārsteigums tā vienkāršā iemesla dēļ, ka, ja mēs paraugāmies uz to, kas notiek Eiropā un pasaulē, tad šie divi ir tik tiešām dominējošie jautājumi,'' aptaujas rezultātus komentē politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Zīmīgi, ka šogad pirmo reizi bažas par migrāciju un terorismu ir lielākas nekā raizes par bezdarbu un ekonomikas problēmām.
Kā stāsta Ozoliņa, socioloģiskajās aptaujās atspoguļojas tas, ko cilvēki izjūt kā sev tuvu, spēj identificēties.
''Tie nav jautājumi, kas ir attālināti no cilvēku ikdienas dzīves. Šeit nav runa par klimata pārmaiņām, par izmešu kvotām, bet te ir jautājumi, kas skar katra cilvēka dzīvību, viņa tuvinieku un viņa ģimenes dzīvību. Līdz ar to tas ir tikai likumsakarīgi, ka šādi cilvēku apdraudoši jautājumi nokļūst pirmajās mediju ziņās un pēc tam atspoguļojas arī socioloģiskajās aptaujās,'' klāsta Ozoliņa.
Aptaujas Latvijā veic pētījumu kompānija TNS. Tās pārstāve Santa Lazdiņa skaidro, ka
vairāk nekā latvieši par terorismu un migrāciju baidās vien igauņi. Turpretī lietuviešiem aktuālāka ir inflācija un dzīves sadārdzināšanās.
Pētnieki sarunās ar iedzīvotājiem fiksējuši arī plašākus komentārus, taču tā esot konfidenciāla informācija. Vienlaikus Lazdiņai ir versija datu izskaidrošanai:
''Mēs kā pētnieki šādas atbildes nevaram saukt par bailēm no imigrācijas. Drīzāk tas ir iedzīvotāju redzējums par to, ka šim jautājumam Eiropas līmenī ir jāpievērš nopietna uzmanība. Tas prasa izvērstus risinājumus un kolektīvu, pārdomātu rīcību.''
Tuvākajā laikā nevaram sagaidīt, ka šie jautājumi kļūs mazāk satraucoši, uzskata politoloģe Ozoliņa un kritizē politiķus. Savienības dalībvalstis pret drošību iepriekšējos gados izturējušās pavirši un vilkušās traģiskajiem notikumiem nopakaļ.
''Terorisms no speciālistu un politiķu darba kārtības nav faktiski pazudis kopš 2001.gada 11.septembra, taču pasākumi, kas kopš šī - nu jau ļoti senā vēsturiskā notikuma - ir risinājušies un pēc tam pārnesušies uz politiķu kabinetiem, nav bijuši ar konkrētiem rezultātiem. Ja mēs raugāmies uz migrāciju un terorismu, tad šo jautājumu risināšanai Eiropas Savienības politikas ir ļoti vājas. Varētu pat tās saukt par aizstājējām, bet nevis par reālām politikām,'' uzskata Ozoliņa.
Vērienīgajā aptaujā piedalījušies vairāk nekā 31 tūkstotis cilvēku.
