Valdības krīzi Zviedrijā izraisīja divus gadus veci notikumi ap Transporta aģentūras pārziņā esošo sensitīvo datu nonākšanu nepiederošu cilvēku rokās.
Transporta aģentūras vadība ir ignorējusi Zviedrijā pastāvošās drošības prasības un ir noalgojusi kompāniju IBM savu informācijas sistēmu uzturēšanai. Savukārt viņi nodeva šo darbu diviem apakšuzņēmumiem Čehijā un Serbijā.
Šo kompāniju darbinieku rokās ir nonākušas divas datu bāzes ar sensitīvu informāciju. Tostarp tur varētu būt bijušas arī ziņas par iespējamajiem noziedzniekiem vai cilvēkiem, kuri slēpjas no varmācīgiem partneriem. Lai gan nav pierādījumu tam, ka IT uzņēmumu darbinieki būtu šo informāciju kādam pārdevuši vai ļaunprātīgi izmantojuši, Zviedrijas Drošības policija to ir uzskatījusi par nopietnu pārkāpumu. Tādēļ Transporta aģentūras vadītāja janvārī ir zaudējusi amatu.
Tagad arī opozīcija Zviedrijas parlamentā ir pieprasījusi trīs ministru demisiju – iekšlietu, infrastruktūras un aizsardzības.
Lēvens bija spiests pakļauties opozīcijas spiedienam. Tomēr viņš atlaida tikai divas no trim skandālā iesaistītajām amatpersonām, paturot amatā aizsardzības ministru. Amatu zaudēja iekšlietu ministrs Anderss Igemans un infrastruktūras ministre Anna Juhansone.
“Šodien esmu reorganizējis valdību. Divi no ministriem ir atstājuši amatus, un es esmu nozīmējis divus jaunus ministrus. Pašreiz situācija Eiropā un pasaulē ir diezgan neskaidra. Eiropas Savienībai arī ir savas problēmas. Tādēļ šādā situācijā es uzskatu, ka ir ļoti būtiski, lai aizsardzības ministrs paliktu savā amatā,” sacīja Lēvens.
Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists uzskata, ka viņam nav nekāda pamata atstāt amatu. “Esmu gatavs turpināt darbu pie Zviedriju militāro spēju palielināšanas un starptautiskās sadarbības padziļināšanas. Šobrīd ir svarīgi saprast kurš valdībā ir atbildīgs par šo problēmu. Mana ministrija nav atbildīga par Transporta aģentūru. Problēmas ir šajā iestādē. Mēs esam izdarījuši to, kas bija mūsu atbildības lokā,” pauž Hultkvists.
Tomēr opozīcija norāda, ka aizsardzības ministrs ir zinājis par šo datu noplūdi jau kopš 2016. gada un nav par to paziņojis nedz valdības vadītājam, nedz parlamentam. Tādēļ viņi sola tuvākajā laikā sarīkot neuzticības balsojumu šim ministram. Līdz ar to, kā norāda analītiķi, Zviedrijas politiskā krīze vēl ne tuvu nav galā.
