Tika nolemts, ka Eiropas Zāļu aģentūra turpmāk atradīsies Amsterdamā, savukārt Eiropas Banku iestāde – Parīzē. Abos gadījumos balsojums bija neizšķirts, un tādēļ uzvarētājs tika izlozēts. Aģentūru pārcelšana ir nepieciešama, jo Lielbritānija ir nolēmusi izstāties no Eiropas Savienības.
Aģentūru pārcelšana ir pirmās taustāmās sekas Lielbritānijas lēmumam pamest Eiropas Savienību, tā pirmdienas balsojumu raksturoja Briseles politiķi. Tika nolemts, ka Eiropas Zāļu aģentūra ar 900 darbiniekiem un 36 000 apmeklētājiem gadā turpmāk atradīsies Amsterdamā. Savukārt Eiropas Banku iestāde, kurā strādā 160 darbinieki un viesojas ap 9000 cilvēku, tiks pārcelta uz Parīzi.
Abos balsojumos vienas valsts pārstāvis nolēma nepiedalīties. Tādēļ balsis sadalījās uz pusēm un uzvarētāju bija nepieciešams izlozēt. Eiropas Zāļu aģentūras gadījumā tā bija Slovākija, kuras veselības ministrs Tomašs Drukers bija sarūgtināts, ka neviena no Austrumeiropas vai Centrāleiropas valstīm nav tikusi tālāk par pirmo balsošanas kārtu.
“Es domāju, ka tas nav godīgi un tas nav labs signāls Eiropas iedzīvotājiem. Vispirms kādi kritēriji tiek apstiprināti un tad netiek ņemti vērā. Tagad ir daudz kustību, kas ir noskaņotas pret Eiropu. Un tas nepalīdzēs uzlabot cilvēku attieksmi pret Eiropu,” sacīja Drukers.
Kritēriji, kurus piesauca Slovākijas veselības ministrs, paredz, ka Eiropas Savienības aģentūrām ir jābūt izvietotām pēc iespējas plašākā dalībvalstu skaitā. Tomēr šoreiz šis princips lielā mērā tika ignorēts.
Neviena no Baltijas valstīm savu kandidatūru nebija pieteikusi. Un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) neizskatījās sarūgtināts, ka virsroku šajā cīņā guva Nīderlande un Francija.
“Manuprāt, beigās, jā, tas bija viens no kritērijiem. Taču tikpat lielu nozīmi beigās spēlēja viesnīcas, lidosta, reisi, savienojamība. Neaizmirsīsim, ka uz Eiropas Zāļu aģentūru brauc ne tikai Eiropas valstu birokrāti vai farmācijas uzņēmumu darbinieki, bet brauc arī no visas pasaules. Tāpēc, ka tas ir arī jautājums par zāļu reģistrāciju, kurā ir ieinteresēta vesela rinda farmācijas uzņēmumu no ASV, Ķīnas, faktiski no visas pasaules,” norādīja Rinkēvičs.
Abus balsojumus pavadīja intrigas, aizkulišu atbalsta solījumi un valstu grupēšanās. Piemēram, Dānijas ārlietu ministrs Anderss Samuelsens sacīja, ka Zviedrija esot nodevusi ziemeļu sadarbības partnerus, jo tā nobalsoja par Milānu, nevis Kopenhāgenu. Rinkēvičs neatklāja, kādi labumi ir piesolīti mūsu valstij no pārējo valdību pārstāvjiem apmaiņā pret balsi. Tomēr ir skaidrs, ka interešu virzīšana notika ļoti aktīvi.
“Tas ir arī jautājums par to, cik aktīvi un labi strādāja gan diplomāti, gan attiecīgo valstu Veselības ministriju, parlamenta un premjera biroja cilvēki. Tas bija, protams, arī darbs par ļoti aktīvu lobismu,” sacīja Rinkēvičs.
Kopumā par Zāļu aģentūru sacentās 16 pilsētas, bet par Banku iestādi – astoņas. Aģentūrām ir jāsāk darboties jaunajās mājvietās no 2019. gada marta, kad Lielbritānija oficiāli pametīs Eiropas Savienību.
