Viņš atgādināja, ka pašlaik Eiropā dzīvo aptuveni 500 miljoni cilvēku un Āfrikā arī aptuveni tikpat, bet pēc vienas paaudzes Āfrikā būs jau miljards iedzīvotāju, bet Eiropā būs zem 500 miljoniem, un Eiropa fiziski nevarēs uzņemt visus, kas vēlas dzīvot Eiropā.
Tāpēc jāizraida tie cilvēki, kuriem nav pamata uzturēties Eiropā, jāstiprina izraidīšanas politika, jo dažas valstis to atstāj pašplūsmā – no aptuveni pusmiljona izraidīšanas rīkojumu, kas izdoti pēdējā gada laikā, izpildīti vien 40%.
Ja Eiropa to pieļauj, tas liek bēgļiem iedomāties, ka galvenais ir fiziski nokļūt Eiropā - legāli vai nelegāli, un pēc tam “gan jau kaut kā viss nokārtosies”, un tad nav jābrīnās, ka ļaužu straume nemazinās.
Mežs arī prognozēja, ka nākotnē varētu mainīties ES normas, kas pašlaik liek valstij, kurā vispirms nokļuva bēgļi, uzņemt viņus atpakaļ, ja viņi pēc tam tikuši līdz citai ES valstij. Mežs norādīja, ka, piemēram, Grieķija šobrīd netiek ar to galā, tajā ierodas aizvien jauni bēgļi, tāpēc sistēmai jāmainās.
Mežs arī norādīja, ka ES nav vienotas patvēruma piešķiršanas politikas un vienā valstī cilvēks var saņemt atteikumu, bet citā – saņemt bēgļa statusu, un tas noved pie tā, ka liels daudzums bēgļu vēlas nokļūt “labvēlīgāk noskaņotajās valstīs”. Mežs pieļāva, ka vienotu patvēruma piešķiršanas politiku varētu izveidot tuvākajos gados.
Savukārt no atkārtotas bēgļu kustības Austrumeiropa nevarēs izvairīties - agrāk vai vēlāk bēgļi atradīs labvēlīgākas darba iespējas, un viņiem nevarēs liegt pārcelties uz citām valstīm, ja jau paši latviešu jaunieši tā dara, norādīja Mežs.
Jau ziņots, ka divu gadu laikā gan no Itālijas, gan Grieķijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm plānots izvest 160 tūkstošus patvēruma meklētāju. Plānu sāks īstenot, neraugoties uz vairāku Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu iebildumiem. Tikmēr migrācijas eksperti akcentē, ka migrantu plūsma uz Eiropas dienvidiem tikai turpina pieaugt un pašlaik sasniedz jau septiņus tūkstošus cilvēku dienā.
Eiropas Savienības (ES) teritorijā kopš šā gada sākuma nelegāli ieradušies aptuveni 630 000 cilvēku, paziņojis ES robežapsardzes aģentūras "Frontex" izpilddirektors Fabriss Legžerī.
Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu lietu aģentūra prognozē, ka šogad pāri Vidusjūrai Eiropā ieradīsies 700 tūkstoši imigrantu. Nākamajā gadā šis skaitlis varētu būt pat nedaudz lielāks.
Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas. Viņi Eiropā ienāk caur Grieķiju vai arī Itāliju.
