Divsimt dāņu karavīrus paredzēts izvietot Tartu, Igaunijā, kur NATO kaujas grupu vada briti. Misijas mērķis ir stiprināt Baltijas reģiona un Polijas aizsardzības spējas no Krievijas radītajiem drošības draudiem. Bet fiziskie draudi nav vienīgie, kuriem karavīri pakļauti.
“Mēs zinām no citiem ārvalstu karavīriem, kas bijuši Igaunijā, ka viņi ir pakļauti viltus ziņām, neslavas celšanai un iebiedēšanai,” pauda profesionālās armijas asociācijas prezidents Flemings Vinters.
Arī Lietuvā karavīri saskārušies ar melīgi izplatītām baumām par sevi internetā. Februārī sociālajos tīklos ātri izplatījās ziņa par kādu Lietuvā izvietotu vācu karavīru, kas it kā izvarojis nepilngadīgu meiteni. Ziņas nākušas no anonīmām personām, kas politiķiem un medijiem sūtījuši maldīgu informāciju, un tās bija ieguvušas lielu uzmanību, pirms vēl Lietuvas amatpersonas spēja noliegt to patiesumu. Pēc šī gadījuma kāds NATO diplomāts izteicās, ka tās ir Krievijas provokācijas, jo tā nevēlas, lai karavīri šeit atrastos. Bet organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs toreiz paziņoja, ka propagandai tiks atbildēts nevis ar pret-propagandu, bet gan faktiem. Tāpēc gan NATO, gan Eiropas Savienība ir radījusi speciālas vienības cīņai pret dezinformāciju.
Arī Dānijas aizsardzības ministrs uzskata, ka tā ir daļa no viltus ziņu kampaņas, kas vērsta pret karavīriem, kuri piedalās operācijās NATO austrumu flangā. Tās mērķis - diskreditēt ārvalstu karavīru klātbūtni pie Krievijas robežām.
“Tā ir mūsu galvenā prioritāte, jo mēs neriskēsim, ka dāņu spēkus izaicina viltus ziņas un apsūdzības. Tāpēc bruņotajiem spēkiem ir jāizveido procedūra, kas palīdzētu monitorēt viltus ziņas,” norādīja Klauss Hjorts Frederiksens, Dānijas aizsardzības ministrs.
Lēmums par karavīru izvietošanu NATO austrumu flangā tika pieņemts pagājušā gada NATO samitā, reaģējot uz mainīgo ģeopolitisko situāciju pēc Krimas aneksijas. Misiju veido daudznacionālas kaujas grupas – Lietuvā to vada Vācija, Igaunijā – Lielbritānija un Latvijā – Kanāda.
