Dānijas parlamentā šonedēļ nokļuva likumprojekts, kas paplašina valdības iespējas apturēt dažādu naftas vai gāzesvadu būvniecību valsts teritoriālajos ūdeņos. Jaunā norma ļaus izvērtēt tādu projektu kā "Nord Stream 2" atbilstību Dānijas nacionālās drošības un ārpolitikas interesēm. Pašlaik vienīgais kritērijs ir vides prasību ievērošana.
Dānija ir starp tām Eiropas valstīm, kas apšauba Krievijas gāzesvada “Nord Stream 2” lietderību, jo tas var palielināt bloka enerģētisko atkarību no Maskavas. Turpretī Vācija aktīvi aizstāv šo ieceri, uzsverot dažādus ekonomiskos ieguvumus, ko nesīs jaunais gāzesvads Baltijas jūrā.
Diskusijā aktīvi iesaistījušies arī amerikāņi. ASV Enerģētikas departamenta sekretāra palīgs starptautiskos jautājumos Velss Grifits ceturtdien Briselē skaidri pasvītroja, ka Vašingtona ir pret “Nord Stream 2”.
"Pašreizējā situācija tirgū nav piemērota tik apjomīga infrastruktūras projekta būvniecībai. Visā pasaulē sašķidrinātās dabasgāzes cenas jau ir diezgan lētas un arvien turpina samazināties, atsevišķās Eiropas daļās nokrītot zem 5 dolāru atzīmes, kas ir vidējā Vācijas importa cena. Tādēļ nav nekāda pamata būvēt šo dārgo, videi bīstamo zemūdens gāzesvadu, jo pašreizējā infrastruktūra un sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājums spēj apmierināt pieprasījumu," teica Grifits.
Savukārt ASV Valsts departamenta padomnieks Eiropas enerģētiskās drošības jautājumos Bendžamins Šmits atgādināja, ka pēc Latvijas valdības lēmuma neļaut izmantot Ventspils ostu “Nord Stream 2” būvniecībai, Rīgā un Ventspilī uz laiku bija krities Krievijas kravu tranzīts. Tas esot tikai viens no piemēriem, kas parādot, kā Krievija izmanto enerģētiku savu politisko mērķu sasniegšanai.
Tas, ka "Nord Stream 2" ir politisks, nevis ekonomisks projekts, uzsver arī ilggadējais Eiropas Parlamenta deputāts Elmārs Broks. Tomēr viņš saka, ka amerikāņu centieni apturēt gāzesvadu no Krievijas līdz Vācijai izskatās pēc mēģinājuma pie reizes pārdot savu sašķidrināto dabasgāzi.
Līdz ar to ASV Vācijas Māršala fonda eksperte enerģētikas jautājumos Kristīne Bērziņa brīdina, ka Vašingtonai nevajadzētu pārcensties.
"Ja ASV pārāk spiež pret “Nord Stream 2”, tad beigu beigās Briselē amatpersonas jutīsies spiestas atbalstīt šo projektu vai tā investorus. Tādēļ Amerikai būs jāatrod pareizo līdzsvaru starp savu nostāju un adekvātu diplomātiju," vērtēja Bērziņa.
Diskusijas par “Nord Stream 2” turpinās arī Briseles iestāžu gaiteņos. Tomēr pagaidām tām valstīm, kas vēlas šo projektu apturēt, nav izdevies pārliecināt Vāciju un pārējos projekta aizstāvjus.
Jaunais likums varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī.
"Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā izveidots savienojums, kas ļaus Krievijai eksportēt dabasgāzi no savām krātuvēm līdz klientiem Eiropā. Vairāku valstu amatpersonas šo projektu kritizējušas, uzsverot, ka tas ir Krievijas ģeopolitisks instruments, kas ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Projekta kritiķi jau iepriekš norādīja, ka tas palielinātu Eiropas Savienības atkarību no Krievijas energoresursiem. Papildus risku rada arī iespējamie piegāžu pārtraukumi, jo pēc jaunā gāzes vada uzbūvēšanas 80% Krievijas gāzes bloka dalībvalstis importēs pa vienu maršrutu.
