Dānijas parlaments attiecīgo likumu apstiprināja šonedēļ, un tas stāsies spēkā 1.janvārī. Tad pret Nord Stream 2 negatīvi noskaņotā Kopenhāgena lems, vai dot atļauju gāzesvada izbūvei tās ūdeņos. Ņemot vērā notikumu attīstību, "Nord Stream 2" konsorcijs paziņojis, ka nolemts izpētīt alternatīvu maršrutu iespējas apejot Dānijas teritoriālos ūdeņus.
Konsorcija pārstāvis ziņu aģentūrai "TASS" norādīja, ka tas seko situācijas attīstībai. "Nord Stream 2" atbalsta Krievijas dabasgāzes gigants "Gazprom" un pieci Eiropas Savienības valstu enerģētikas uzņēmumi.
Gāzesvadu Baltijas jūras gultnē no Krievijas uz Vāciju plānots pabeigt 2019.gadā. Vairākas Eiropas Savienības, tostarp Baltijas valstis projektu kritizē kā ģeopolitisku apdraudējumu un pretrunā esošu bloka interesēm.
"Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā izveidots savienojums, kas ļaus Krievijai eksportēt dabasgāzi no savām krātuvēm līdz klientiem Eiropā. Vairāku valstu amatpersonas šo projektu kritizējušas, uzsverot, ka tas ir Krievijas ģeopolitisks instruments, kas ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Projekta kritiķi jau iepriekš norādīja, ka tas palielinātu Eiropas Savienības atkarību no Krievijas energoresursiem. Papildus risku rada arī iespējamie piegāžu pārtraukumi, jo pēc jaunā gāzes vada uzbūvēšanas 80% Krievijas gāzes bloka dalībvalstis importēs pa vienu maršrutu.