- Čehijas prezidenta amatu kāro divi galēji atšķirīgi politiķi un cilvēki
- Zemans slavē Krieviju un iestājas pret imigrāciju; bažas par viņa veselību
- Drahošs grib stiprināt draudzību ar Rietumiem un negatīvās vēstis par sevi sauc par viltus ziņām
- Lai arī saukts par «Krievijas Trojas zirgu», tomēr Zemans ir populārs, it sevišķi laukos
- Prezidenta vēlēšanas ir cieši saistītas ar valdības krīzi; ekspremjers aizvien bauda Zemana atbalstu
- Eksperti: Čehijas ģeopolitiskais kurss nemainīsies, pat ja Zemans turpinās vadīt valsti
Skatiens būs uz Austrumiem vai Rietumiem?
Čehijas pilsoņi piektdien, 26. janvārī, un sestdien, 27. janvārī, dosies uz balsošanas iecirkņiem, lai noteiktu, kurš turpmākos piecus gadus būs šīs valsts prezidents. Tā ir tikai otrā reize Čehijas vēsturē, kad valsts galvu izvēlas iedzīvotāji tiešās vēlēšanās.
Iepriekš Čehijā, tāpat kā Latvijā, prezidentu ievēlēja parlaments. Otrajā balsošanas kārtā ir iekļuvuši divi visai atšķirīgi kandidāti. Viens no viņiem ir līdzšinējais prezidents Milošs Zemans, kurš ir pazīstams ar savu draudzīgo attieksmi pret Krieviju un Ķīnu, kā arī asu vēršanos pret migrantiem. Otrais ir prorietumnieciskais fizikas profesors, bijušais Čehijas Zinātņu akadēmijas vadītājs Jiržījs Drahošs.
Ņemot vērā neseno Čehijas parlamenta vēlēšanu rezultātus, daudzviet izskan bažas par to, ka šīs prezidenta vēlēšanas var izšķirt, kādā virzienā turpmāk skatīsies Prāga – uz Rietumiem vai uz Austrumiem.
Lai gan Zemans un Drahošs abi ir līdzīga vecuma vīrieši, ir grūti iedomāties divas atšķirīgākas personības, kas sacenstos par Čehijas prezidenta krēslu.
Zemans: Uz Krieviju mani pavadīja 10 reizes vairāk uzņēmēju nekā uz Franciju
Zemanam ir 73 gadi. Viņš ir bijušais premjers, kurš 2013. gadā kļuva par pirmo tieši ievēlēto Čehijas prezidentu. Zemana līdzšinējo valdīšanu Prāgas pilī lielākoties raksturo dažādi skandāli un pretrunīgi paziņojumi.
Tostarp viņš uztur nepārprotami draudzīgas attiecības ar Krievijas un Ķīnas līderiem.
Turklāt viens no Zemana tuvākajiem padomniekiem ir bijušais Krievijas naftas kompānijas “Lukoil” vadītājs Čehijā Martins Nejedlijs, kuram drošības dienesti esot lieguši pieeju valsts noslēpumam.
Tikai pērn Zemans apmeklēja Krieviju divas reizes. “Kad es lidoju uz Franciju, mani pavadīja 14 uzņēmēji, bet uz Krieviju – 140. No tā var secināt, ka Krievija mums ir desmit reizes svarīgāka par Franciju,” sacīja Zemans.
Ar šiem vārdiem Čehijas prezidents atklāja savu uzrunu kopīgā preses konferencē ar Krievijas valsts galvu Vladimiru Putinu 2017. gada novembrī Sočos.
“Vienā jaukā brīdī tam ir jāliek punkts, prezidenta kungs! Es runāju par pārtikas produktu jomu. Jo, ja jūs to nedarīsiet, jūs paliksiet bez mūsu lieliskajiem sieriem un jogurtiem,” teica Čehijas prezidents.
Putins uz to atbildēja ar joku. “Alu sagādāsim. Bet ar jogurtiem mēs kaut kā tiksim galā,” pauda Krievijas prezidents.
Iespējams, ka slaveno Čehijas alu Putins pieminēja ar nolūku.
Presē jau gadiem tiek spekulēts par Zemana atkarību no alkohola. Viņš cieš arī no cukura diabēta, kā arī vēl vienas slimības, kas ietekmē viņa koordināciju. Tādēļ Zemanam ir jāstaigā ar spieķi.
Kad janvāra sākumā Zemans ieradās savā balsošanas iecirknī, lai piedalītos pirmajā vēlēšanu kārtā, viņam pretī negaidīti izskrēja Ukrainas organizācijas “Femen” aktīviste.
Jaunā sieviete izkliedza saukli “Zemans ir Putina staigule!”. Video kadros var labi redzēt, kā no pārsteiguma Čehijas prezidents zaudē līdzsvaru un izskatās apjucis. Viņa palīgi steidz paķert Zemanu no abām pusēm, lai noturētu viņu kājās.
Tomēr gan Zemans, gan viņa ārsts kaismīgi noliedz, ka veselība neļautu šim vīram turpināt ieņemt prezidenta krēslu.
To Čehijas valsts galva atzīmēja, arī komentējot pirmās vēlēšanu kārtas iznākumu. “Pirmajā kārtā esmu saņēmis gandrīz 40% balsu. Es apsveicu Jiržīju Drahošu ar cienījamās otrās vietas iegūšanu. Es joprojām esmu jauns, pilns enerģijas un spēka,” pauda Zemans.
Maza politiskā pieredze un pavājš debatēs
Otrais kandidāts Jiržījs Drahošs ir zinātnieks. Viņam 68 gadi. Drahošs runā klusi un pasniedz sevi vēlētājiem kā nepārprotami prorietumnieciski noskaņotu kandidātu.
“Es noteikti neraugos uz Austrumiem. Es raugos uz Rietumiem. Tagad mēs atzīmējam simto jubileju kopš Čehoslovākijas dibināšanas. To mums garantēja rietumvalstis, tostarp ASV,”
sacīja Drahošs.
Tiekoties ar vēlētājiem, Drahošs mudina neticēt nomelnošanas kampaņai, kas pret viņu tiek izvērsta. Jau tagad atsevišķos interneta portālos viņš tiek saukts ne tikai par “čekas” ziņotāju, bet arī pedofilu. Tāpat tiek apgalvots, ka līdz ar viņa atnākšanu pie varas valsti pārpludinās migranti.
Drahošs saka, ka aiz šīs nomelnošanas kampaņas, visticamāk, stāv Krievijas slepenie dienesti. “ASV specdienesti ir pārliecināti, ka Krievija ir iejaukusies Amerikas vēlēšanās. Tas pats ir noticis arī Francijā un Vācijā. To nevar pierādīt, bet tas visiem ir skaidrs,” norādīja Drahošs.
Uz jautājumu, kādēļ Krievija varētu būt ieinteresēta panākt viņa oponenta uzvaru, Drahošs atbildēja īsi: “Krievijas aizsardzības doktrīnā ir skaidri teikts, ka tās lielākais ienaidnieks ir NATO. Mēs esam NATO sastāvā, tā kā tas ir loģiski”.
Drahoša galvenais trūkums ir politiskās pieredzes neesamība un salīdzinoši zema atpazīstamība ārpus galvaspilsētas. Viņš arī nav pieradis uzstāties publiskās priekšvēlēšanu debatēs, kurās Zemans ir visai labs.
Drahošs medijos - viltus ziņu upuris?
Viltus ziņas un nomelnošana ir viena no raksturīgākajām šīs priekšvēlēšanu kampaņas iezīmēm, saka Prāgas domnīcas “Eiropas vērtības” analītiķe Veronika Vīhova.
“Mūsu pašreizējais prezidents Zemans turpina apgalvot, ka viņam nav nekādas priekšvēlēšanu kampaņas. Tomēr tā tas gluži nav,” saka Vīhova. “Pēdējā laikā daudzviet ir parādījušies reklāmas plakāti, kuros viņa sāncensis Drahošs tiek saistīts ar migrāciju. Televīzijā notiek dažādas diskusijas, kurās Zemans līdz šim nav piedalījies.
Arī interneta portālos, kas izplata dezinformāciju, ir daudz rakstu, kas nomelno Drahošu par viņa ārpolitikas uzskatiem un tamlīdzīgi,”
stāsta Vīhova.
Viņa uzsver, ka biedēšana ar iebraucējiem ir viens no izplatītākajiem kampaņas elementiem. “Šis ir viens no tematiem, kas Čehijas sabiedrībā izsauc ļoti emocionālu reakciju. Portāli, kas izplata dezinformāciju, ir izmantojuši šo tematu arī pirms prezidenta vēlēšanām,” norāda Vīhova. “Viņi nereti pasvītro, ka Zemans ir pret jebkādu migrantu vai bēgļu ierašanos Čehijā. Viņi ir izmantojuši šo tematu, lai vājinātu Drahoša pozīcijas, lai gan patiesībā prezidentam nav itin nekādu pilnvaru, kas varētu tā vai citādi ietekmēt Čehijas migrācijas politiku,” saka analītiķe.
Tomēr, lai arī kā dažādi eksperti dēvētu esošo Čehijas prezidentu par "Krievijas Trojas zirgu" un apspriestu viņa padomnieku saistību ar Maskavu, Zemans ir un paliek populārs, it sevišķi laukos.
To apliecina arī uzvara pirmajā vēlēšanu kārtā.
Apvainojumi un lamāšanās
Šīm prezidenta vēlēšanām Čehijā ir vēl viena būtiska iezīme. Tās notiek laikā, kad valstī tiek veidota jauna valdība.
Abi procesi ir cieši saistīti.
Oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās lielāko balsu skaitu ieguva miljardiera Andreja Babiša centriski populistiskā partija "Neapmierināto pilsoņu akcija" jeb ANO. Tomēr viņa mēģinājums izveidot mazākuma valdību cieta sakāvi parlamentā. Janvārī deputāti izdeva Babišu un vēl vienu viņa partijas biedru kriminālvajāšanai. Viņš tiek vainots aptuveni divu miljonu eiro izkrāpšanā no Eiropas fondiem. Pārbaudi par to veica arī Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai OLAF, kas nodeva lietas materiālus Čehijas izmeklētājiem.
Babišs visas apsūdzības dēvē par politisko pasūtījumu, ko ir sarīkojis Eiropas Parlamenta deputāts no Tautas partijas grupas Tomāšs Zdehovskis.
“Tie ir pilnīgi meli. Es gribētu pielikt tam punktu. Nav pieļaujams, ka premjers tik atklāti melo tautai un žurnālistiem. Ja viņš ir sācis šādi melot, tad viņš tā arī turpinās. Tā viņš zaudēs jebkādu reputāciju un uzticamību starp citu Eiropas valstu līderiem,” atteica Zdehovskis.
Latvijas Radio satika Zdehovski viņa kabinetā Briselē. Pēdējā laikā šim deputātam ir bijis daudz interviju starptautiskajos medijos. Arī Latvijas Radio vaicā, vai Babišs un Zemans kopā patiešām varētu mainīt Čehijas politisko kursu, kā daži baidās? Atsevišķi cilvēki pat neizslēdz, ka Čehija varētu sekot Lielbritānijas pēdās un pamest bloku. “Šī ir ļoti pragmātiska sadarbība. Viņi abi spēlē ar ļoti nelielu sabiedrības daļu, kas patiešām baidās no iebraucējiem. Šie cilvēki patiešām domā, ka migranti atbrauks uz Čehiju un izvaros pilnīgi ikvienu un apgriezīs mūsu sabiedrību kājām gaisā. Gan Zemans, gan Babišs to dara apzināti, jo Babišs vēlas kļūt par premjeru, bet neviens cits nedos viņam atkārtotu iespēju izveidot valdību,” skaidro Zdehovskis.
Tik tiešām, Zemans solīja dot Babišam vēl vienu iespēju izveidot valdību. Turpretī Drahošs ir paziņojis, ka cilvēks, pret kuru tiek izvirzītas apsūdzības vairāku miljonu izkrāpšanā, nevar būt par premjeru.
“Tā patiešām ir cīņa starp divām pasaulēm.
Viena no tām ir nepatieso ziņu pasaule, ko pārstāv Zemans. Viņš bieži izmanto informāciju no tādiem medijiem kā “Sputnik”. Otru pasauli pārstāv Drahošs, kurš ir patiešām cienījams un ļoti inteliģents cilvēks,” salīdzina Zdehovskis.
Eiroparlamentārietis Zdehovskis, kurš savulaik esot studējis psihoterapiju, piebilst, ka, viņaprāt, Zemans esot noguris un vairs nespēj pietiekami koncentrēties, lai pildītu prezidenta funkcijas.
Čehijas prezidenta vēlēšanas kā termometrs sabiedrības pieprasījumam pēc populisma
Tomēr kopumā aptaujātie politiķi un eksperti uzskata, ka
Čehijas ģeopolitiskais kurss diez vai mainīsies, pat ja Zemans un Babišs būs pie varas.
Viņš uzskata, ka Zemans nav spējis kļūt par tikpat ietekmīgu figūru kā pirmais Čehijas prezidents Vāclavs Havels. Tieši tādēļ liberālā sabiedrības daļa jau pirmajā kārtā nobalsoja par Drahošu.
Tomēr pētnieks atzīst, ka prezidentam būs zināma loma nākamās valdības veidošanas procesā. “Šādos nestabilos laikos prezidenta loma pieaug. Arī kopumā Čehijas prezidenti ir bijuši redzamāki un ietekmīgāki nekā kaimiņvalstu prezidenti, piemēram, Ungārijā vai Austrijā,” teica Ivans.
Noslēgumā var secināt, ka Čehijas prezidenta vēlēšanas ir kā sava veida termometrs gan sabiedrības noskaņojumam, gan arī tam, cik spēcīgs dažādās valstīs saglabājas pieprasījums pēc populisma.
Pēc Aleksandera van der Belena uzvaras Austrijas prezidenta vēlēšanās un Emanuela Makrona nokļūšanas Elizejas pilī daudzi Eiropā atviegloti uzelpoja un paziņoja, ka populisma vilnis ir apturēts. Tomēr daudzi citi uzskata, ka priecāties vēl ir pāragri.
Nav arī iespējams viennozīmīgi prognozēt, kādu politisko kursu ieņems nākamā Čehijas valdība. Miljardiera Babiša partija ANO nav saņēmusi pietiekami daudz balsu, lai valdītu vienatnē. Tādēļ viņam būs jāveido koalīcija, kas apgrūtina iespēju atkārtot Polijas scenāriju. Ir skaidrs, ka savu interesi par Čehiju nezaudēs arī Krievija, kas vēlēsies saglabāt savu ietekmi reģionā.
