Miljardieris, populists, saukts arī par „Čehijas Trampu” – Babišs – varētu uzvarēt valsts divu dienu vispārējās vēlēšanās, saskaņā ar pēdējiem aptaujas rezultātiem.
Viņam tiek prognozēts 25% līdz 30% vēlētāju atbalsts, kas ir vairāk nekā kopā ņemts abām Čehijā tradicionāli ietekmīgākajām partijām sociāldemokrātiem un centriski labējai Pilsoniski demokrātiskajai partijai.
Analītiķis Jiri Pehe ziņu aģentūrai AFP brīdinājis, ka eiroskeptiski noskaņotā miljardiera partija „Neapmierināto pilsoņu akcija” nokļūstot pie varas vai arī gluži pretēji, neiegūstot vēlamo rezultātu, tas varētu veicināt politisko nestabilitāti, pat iestāties valstī zināms „haoss”.
Vērā jāņem, ka Babiša popularitāti nav ietekmējuši arī skandāli, kuros iesaistīts viens no viņa uzņēmumiem par krāpšanos ar ES subsīdijām. Šī iemesla dēļ daudzi politiskie spēki nevēlas, lai viņš būtu premjerministrs, ja uzvarētu vēlēšanās vai iesaistīties ar viņu koalīcijas veidošanā. Lai arī Babišs ir pret eirozonu un skarbi izteicies brīžiem apsūdzot Briseli par mēģinājumiem ierobežot valstu suverenitāti, ieviešot arī migrantu kvotas, viņš atbalsta iestājas par vienotas Eiropas ideju.
Tikmēr sociāldemokrātu partijai aptaujās tiek prognozēts ap 12,5% iedzīvotāju atbalsts. Tās līderim un ārlietu ministram Ļubomiram Zaoralekam ir izdevies pēdējā laikā palielināt savas partijas reitingus. Tas Zaoralekam vieš cerības, ka iespējams tieši viņš varēs uzņemties premjerministra pienākumus un veidot valdību.
Parlamentā varētu iekļūt arī 45 gadus vecā uzņēmēja Tomijo Okamuras „Brīvība un tiešā demokrātija” partija, kura pateicoties savai pret migrantiem vērstai retorikai, aptaujās izdevies pārsniegt 10% atbalstu. Lielā mērā popularitāte ir sekmējuši viņa uzskati par islāmu. Okamura ir aicinājis aizliegt šo reliģiju Čehijas Republikā, uzstājot, ka šariata likumi nav saderīgi ar Eiropas tiesību aktiem.
Tāpat labas iespējas ir 37 gadu vecajam Ivanam Bartošam no „Pirātu” partijas. Pēc profesijas viņš ir IT eksperts, kura izveidotā partija 2009. gadā ir pakāpeniski kļuvusi par interesantu alternatīvu vēlētājiem. Partija ir proeiropeiski noskaņota.
Tomēr lielākās bažas politikas analītiķiem ir par vēl citām anti-eiropeski noskaņotajām partijām, kuras varētu iekļūt parlamentā. Tiek prognozēts, ka tajā varētu iekļūt līdz pat astoņām partijām, bet tālāk atsauksies uz koalīcijas izveidošanu.
