Bulgārija ieskandina ES prezidentūras sākumu ar Jaungada koncertu

Sešus mēnešus Eiropas Savienības (ES) Padomes vadībā bija Igaunija, bet no 1.janvāra rotējošās prezidentūras stafeti pārņēma Bulgārija. Tāpat kā liela daļa dalībvalstu, tai skaitā аrī Latvija pirms trīs gadiem, Bulgārija ir izvēlējusies tā dēvēto Briselē bāzēto prezidentūru, tur arī notiks lielākā daļa no sanāksmēm - vairāk nekā 1500. Sofijā paredzēti aptuveni 250 pasākumu, tai skaitā vairākas tikšanās Eiropas Savienības un Āzijas valstu, kā arī Eiropas Savienības un ASV formātā.

Bulgārijas prezidentūras sākumu ieskandēja vērienīgs Jaungada koncerts ar nosaukumu “Eiropas gars”, kurā bija iekļauti visu 28 dalībvalstu komponistu skaņdarbi. Svarīgākie pasākumi notiks Nacionālajā kultūras pilī, kuras remonta darbi tika pabeigti īsi pirms Ziemassvētkiem un izmaksāja 23 miljonus eiro.

Organizatori ar lepnumu apgalvo, ka gan centrālā sēžu zāle, gan dalībnieku darba telpas atbilst vismodernākajām arhitektūras tendencēm. Turpat izvietots arī starptautiskais preses centrs ar piecām TV un astoņām radio montāžas kabīnēm, kur nodrošināta nepieciešamā audio un vizuālā tehnika, kā arī wi-fi interneta savienojums. Lai garantētu oficiālо viesu drošību, pilī izveidota kopēja apsardzes sistēma par vairāk nekā sešus miljoniem eiro, kas saistīta ar tuvējiem policijas iecirkņiem.

Ārlietu ministre Ekaterina Zaharijeva, tiekoties ar biznesa un preses pārstāvjiem, atzīmēja, ka prezidentūras laikā Bulgāriju apmeklēs vairāk nekā 20 tūkstoši viesu no visas pasaules un tā tiešām ir unikāla iespēja parādīt sevi no vislabākās puses kā godprātīgu un stabilu partneri.

„Mums priekšā stāv ārkārtīgi svarīgs un atbildīgs uzdevums. Prezidentūra ir ne tikai nopietns izaicinājums, bet ļauj Bulgārijai nodemonstrēt savu potenciālu, uzņemties iniciatīvu un būt aktīvai dialoga dalībniecei, diskutējot par sabiedrībā aktuālāms tēmām. Tāda politika apliecina prasmi panākt vienošanos par Eiropas Savienībai būtiskiem jautājumiem un rezultātā - tos veiksmīgi risināt,” norāda Zaharijeva.

Sagatavošanās darbus koordinēja speciāli šim nolūkam izveidota ministrija, kuras vadītāja Liljana Pavlova īsi pirms gada beigām iepazīstināja ar paveikto Bulgārijas valdību un parlamenta deputātus, kā arī iezīmēja galvenos akcentus turpmākajiem sešiem mēnešiem - “Konsenss, konkurētspēja un kohēzija”

„Bulgārija kā viena no jaunākajām dalībvalstīm piešķir lielu nozīmi Eiropas Savienības kohēzijas politikai un Kohēzijas fondam. Mēs uzskatām, ka tie ir vitāli svarīgi tādām valstīm kā mums, lai varētu pakāpeniski izlīdzināt reģionu atšķirības, uzlabot vietējo infrastruktūru un lai neizsīktu investīcijas izglītības, sociālajā, transporta un citās jomās,” skaidro Pavlova.

Decembra vidū Bulgārija simboliski pārņēma Eiropas Padomes vadību no Igaunijas. Lai gan Tallinas prezidentūra atzīta par novatorisku un veiksmīgu, ne visus jautājumus izdevies atrisināt, kā, piemēram, reformas migrācijas jomā tā sauktajā Dublinas reglamentā.

31. janvārī beidzas termiņš ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, un nāksies lemt, kāda būs Eiropas turpmākā politika sakarā ar ieilgušo konfliktu Ukrainā.

Bulgārijas prezidentūras laikā risināsies arī liela daļa no “Brexit” sarunām ar Lielbritāniju, un jautājums par Eiropas Savienības nākotni būs sabiedrības uzmanības centrā.

Pēc Bulgārijas premjerministra Boiko Borisova domām, tagadējais prezidentūras trio, kurā ietilpst arī Austrija, sekmīgi pilda pirms pusgada pieņemto programmu, kas vērsta uz Eiropas iedzīvotāju kolektīvo drošību, nodarbinātības un labklājības paaugstināšanu, kā arī attiecībām ar ES kaimiņvalstīm, tai skaitā Maķedoniju, Serbiju, Melnkalni un Albāniju.

„Būtiski ir organizēt Bulgārijas, kā arī Austrijas prezidentūru tā, lai Rietumu Balkāni būtu prioritāte visa 2018.gada garumā. Mums nepieciešams būt vienotiem, strādāt ar sirdi un prātu, neaizmirstot pagātnes mācības. Tikai ar optimismu te nepietiek, svarīgi ir pildīt saistības, ko esam uzņēmušies. Esmu pārliecināts, ka Eiropas kolēģi novērtēs mūsu centienus un gatavību strādāt kopējās idejas vārdā. Nevaram atļauties palaist garām tādu izdevību, jo diez vai tuvākajā laikā radīsies jauna, tik labvēlīga situācija,” saka Borisovs.

Borisovs uzsvēra, ka visi ir ieinteresēti, lai Balkānu rajons būtu gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā stabils un paredzams, cilvēkiem šeit ir svarīgi apzināties, ka var rēķināties ar Eiropas atbalstu un solidaritāti. Sadarbībai ar Rietumbalkānu valstīm būs veltīta arī tikšanās augstākajā līmenī Sofijā maija vidū.

Uz vispārējās eiforijas fona ik pa brīdim atskan skeptiskas balsis, ka pati prezidentūras ideja tiek pārprasta, un nav pamata gaidīt, ka tās laikā tiks risinātas tādas vietējai politiskajai elitei sāpīgas tēmas kā joprojām neatceltais monitorings tiesu sistēmas jomā vai arī liegtā piekļuve Šengenai un eirozonai.

Nopietnu kritiku izpelnījās pasākuma oficiālā reklāmas kampaņa, organizatoriem tika pārmests, ka no prezidentūras budžeta 75 miljonu eiro apmērā pārāk maz līdzekļu ir atvēlēts kultūras pasākumiem, pie tam apstiprinātie projekti izvēlēti subjektīvi. Neraugoties uz visiem valdības aicinājumiem apvienoties kopīgās idejas vārdā, protesta demonstrācijām gatavojas gan ārsti un pacienti, gan policisti un Zinātņu akadēmijas profesori.

Savukārt opozīcija plāno tūlīt pēc oficiālās prezidentūras atklāšanas 12.janvārī ierosināt parlamentā neuzticības balsojumu Borisova vadītajam kabinetam. Tā kā nākamie seši mēneši solās būt visai dinamiski.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti