Šie un citi ierobežojumi paredzēti nopludinātajos Iekšlietu ministrijas melnraksta priekšlikumos, kurus publiskojis britu laikraksts „Guardian”. Valdības pārstāvji šo projekta nav komentējuši, bet atsevišķi politiķi paziņojuši, ka šāda dokumenta versija nav atbalstāma.
Bet uzņēmēji Lielbritānijā jau norādījuši, ka saskaņā ar šo likuma melnrakstu tie drīkstēs nodarbināt tikai vietējos strādniekus, ja vien viņi nevar pieradīt ekonomisko nepieciešamību pēc darbinieka, kas ir no kādas Eiropas Savienības dalībvalsts.
Tāpat pastāv risks, ka firmām būs jāmaksā kvalifikācijas vai kursu nodoklis, lai sekmētu vietējo britu strādnieku apmācības, ja tās tomēr izvēlēsies paturēt darbā mazkvalificētu darbaspēku no citām ES valstīm.
Britu Lauksaimnieku savienība uzsver, ka saskaņā ar šo projektu pēc izstāšanās no ES pastāv risks, ka būs darbinieku trūkums, kas var ietekmēt visu pārtikas nozares ķēdi un radīt īslaicīgu, bet masveida produkcijas pārrāvumus.
Lauksaimnieku pārstāvis norādīja, ka valdībai pēc iespējas ātrāk jādefinē noteikumi, kā arī jādod garantijas, ka lauksaimnieki tiks nodrošināti ar pietiekami daudziem strādniekiem un sezonas darbiniekiem pēc izstāšanās no Eiropas Savienības.
Tikmēr aizsardzības ministrs Maikls Fallons uzsvēra, ka, sabiedrībai atbalstot izstāšanos no Eiropas Savienības, nepārprotami tā atbalstīja arī imigrācijas plūsmas ierobežošanu.
Nopludinātajos britu valdības dokumentos iekļautie ierobežojumi paredz arī mazkvalificētā darbaspēka un viņu ģimenes locekļu uzturēšanas ilgumu.
Dokuments paredz divējādu sistēmu ES pilsoņiem, kas ieradīsies pēc “Brexit”, saskaņā ar kuru tiem, kas vēlēsies uzturēties valstī ilgtermiņā, vajadzēs pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai uz diviem gadiem. Tiem, kurus atzīs par "augsti kvalificētiem", tiks ļauts pieteikties uzturēšanās atļaujai uz laiku līdz pieciem gadiem.
Garajā dokumentā, kas raksturots kā "sensitīvs", Iekšlietu ministrija arī pateikusi, ka tā varētu "padarīt stingrāku" ģimenes locekļu definīciju, kuriem būs atļauts doties uz Lielbritāniju līdzi ES valstu pilsoņiem.
Ierosinātais limits šim ģimenes locekļu lokam ir partneri, bērni vecumā zem 18 gadiem un pieauguši apgādājami radinieki.
Ir gaidāmas pārmaiņas arī uz Lielbritānijas robežām, jo šajā dokumentā ir detalizēti aprakstīti plāni pieprasīt visiem ES pilsoņiem uzrādīt pasi, nevis pašlaik pieļaujamo attiecīgās valsts personas apliecību.
Šī pārmaiņa var tikt ieviesta, tiklīdz Lielbritānija atstās ES, kas ir paredzēts 2019.gada 29.martā. Iekšlietu ministrija gan sola, ka būs "attiecīgs paziņojums" par to.
Lai pilnībā īstenotu šos plānus, ir paredzēts vismaz divu gadu periods pēc “Brexit”.
Iekšlietu ministrijas preses sekretārs ziņu aģentūrai AFP paziņoja, ka valdība nekomentēs šo noplūdināto dokumenta projektu.
Tikmēr Londonas mērs Sadiks Hans šo dokumenta projektu nosaucis par "apgrūtinājumu" Londonas ekonomikai.
Lielbritānijas valdība jau vairākkārt likusi noprast, ka pēc Eiropas Savienības pamešanas Eiropas Savienības pilsoņu līdzšinējās tiesības dzīvot un strādāt valstī bez papildu nosacījumiem varētu beigties. Tikmēr Brisele uzsver, ka palikšana vienotajā Eiropas tirgū Lielbritānijai būs iespējama tikai darbaspēka brīvas pārvietošanās principa saglabāšanas gadījumā.
