Dienas notikumu apskats

Valmierā sprādzienā daļēji sagrūst māja; negadījumā viens cietušais

Dienas notikumu apskats

Putins apsūdzējis ASV par mēģinājumiem ietekmēt Krievijas prezidenta vēlēšanas

Briseli satrauc politiskā nestabilitāte britu valdībā

Briseli satrauc politiskā nestabilitāte britu valdībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ceturtdien, 9.novembrī, Briselē tiek aizvadīta sestā ''Brexit''  sarunu kārta ar Apvienoto Karalisti par tās izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Atsevišķi avoti Briselē pauduši viedokli, ka britiem vajadzētu paātrināt sarunu tempu, ja viņi vēlas jau nākamgad janvārī uzsākt sarunas par tirdzniecības nosacījumiem.

Tomēr Lielbritānijas iekšējā politiskā nestabilitāte, ko veicinājuši skandāli un divu britu premjeres Terēzes Mejas valdības ministru atkāpšanās, raisījušas bažas, vai Londonai un Briselei izdosies panākt pietiekamu progresu līdz ES līderu samitam decembrī.  

Lielbritānijai ir palikušas vēl aptuveni divas nedēļas, lai panāktu progresu sarunās par tās budžeta saistībām pret Eiropas Savienību, kas tiek lēstas ap 60 miljardiem eiro, atrisinātu Ziemeļīrijas un Īrijas robežjautājumu, kā arī vienotos par ES pilsoņu tiesībām. Šīs ir tās trīs prioritātes, kuras ir izvirzījusi Eiropas Savienība un kas jāatrisina, lai varētu runāt par jaunu tirdzniecības nolīgumu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no bloka.

Tāpat Briselē aizvien pieaug bažas, ka haotiskā un nestabilā politiskā situācija, kas novērojama pēdējo nedēļu laikā ap Terēzes Mejas valdību, gadījumā nebūs klupšanas akmens, lai paspētu ar Briseli vienoties laikā.

Mejas konservatīvā partija jau vēlēšanās zaudēja vairākumu parlamentā, un tagad vēl divu ministru atkāpšanās vēl vairāk sarežģījusi un padarījusi Mejas valdību fragmentētāku.

Vispirms seksuālā uzmākšanās skandāla dēļ bija spiests no amata atkāpties aizsardzības ministrs Maikls Falons, kura vietā Meja ielika mazpazīstamo Gevinu Viljamsonu. Tas notika pagājušajā nedēļā, bet šonedēļ atkāpās starptautiskās attīstības ministre Priti Patela, kuras vietā izvirzīta Penija Mordaunta.

Tas viss liek uzdot Briselei jautājumu,

vai britu valdība pašlaik nebūs vairāk aizņemta ar savu iekšējo problēmu risināšanu, lai paspētu līdz ES līderu samitam decembrī panākt pietiekamu progresu par šīm trīs Eiropas Savienības prioritātēm, lai varētu ķerties klāt tirdzniecības jautājuma skatīšanai.

Eiropas Komisijas galvenais “Brexit” sarunvedējs Mišels Barnjē pirms piektdien gaidāmās tikšanās ar Lielbritānijas “Brexit” ministru Deividu Deivisu ceturtdien Romā paziņojis, ka laika paliek arvien mazāk un ka pagājušajā mēnesī ES līderu samitā teiktais bija tikai, lai palīdzētu saglabāt uzsākto sarunu tempu.

Tomēr Lielbritānijas pusei ir nepieciešams to šobrīd vēl vairāk paātrināt, piebildis Barnjē.

Turpretī bijušais konservatīvās partijas līderis Īans Dankans Smits britu raidsabiedrībai BBC norādījis, ka citviet Eiropā nav stabilāka politiskā situācija: Nīderlandē un Vācijā ir grūtības izveidot valdību, Itālijā vispār bija „haoss”, bet Spānijā arestēti Katalonijas separātisti.

Līdz ar to Smits noliedzis, ka Mejas kā britu valdības vadītājs amats būtu apdraudēts.

To, ka situācija nav tik viennozīmīgi vērtējama, apstiprina arī Apvienotās Karalistes valdības atjauninātā priekšlikuma publicēšana par ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā. Tiek apgalvots, ka vismaz šajā jomā ir panākts reāls progress.

Tāpat Brisele un Londona atbalsta pārejas posmu, kas ilgst apmēram divus gadus, lai pēc iespējas mazāk tiktu ietekmētas attiecības starp Lielbritāniju un ES pēc ''Brexit''.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti