Kādreizējā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena pirms dažiem gadiem nopludinātā informācija par masveida amerikāņu un ārvalstu pilsoņu izsekošanu padarīja daudzus eiropiešus krietni uzmanīgākus pret to, kas notiek ar informāciju, kura par viņiem ir pieejam internetā. Tam vēlāk sekoja Eiropas Savienības Tiesas lēmums austriešu jurista Maksa Šremsa lietā, kas pilnībā atcēla vienošanos starp ASV un Eiropu par datu apmaiņu. Pēc divu gadu sarunām Briselei un Vašingtonai beidzot ir izdevies panākt kopsaucēju par jauniem datu apmaiņas nosacījumiem. Tieslietu komisāre Vera Jourova uzskata, ka panāktā vienošanās ir laba:
“Mēs esam saņēmuši skaidru apliecinājumu tam, ka turpmāk netiks veikta masveida vai netieša novērošana. Tā ir pirmā reize vēsturē, kad mēs esam ieguvuši ko tādu no amerikāņiem. Un tas ir būtisks elements, kas padara jauno aizsardzības mehānismu krietni nopietnāku, nekā iepriekšējā vienošanās jebkad ir bijusi.”
Tomēr vairums Eiropas Parlamenta deputātu domā, ka ar šo ir par maz. Arī Eiropas datu aizsardzības uzraugs Džovani Butareli sacīja, ka panāktā vienošanās ir labs solis uz priekšu. Taču pastāv liela varbūtība, ka tiesām ar tajā paredzētajām privātās dzīves aizsardzības garantijām būs par maz. Šai kritikai pievienojas arī jau pieminētais jurists Šremss.
“Ja mēs runājam par valdības īstenoto iedzīvotāju novērošanu, tad jaunā vienošanās neko šajā ziņā nav mainījusi. Amerikā ir izveidots tiesībsarga amats, bet šis cilvēks varēs tikai sniegt vispārīgu informāciju par to, vai viss ir bijis kārtībā. Un tas pēc būtības nepateiks neko konkrētu par jūsu lietu. Jūs pat nevarēsiet uzzināt, vai esat bijis pakļauts novērošanai. Otra problēma skar privāto sektoru, proti, ko ''Google'' vai ''Facebook'' var darīt ar jūsu datiem, kas atrodas viņu rīcībā. Un te ir ieviesti pavisam minimāli ierobežojumi, kurus juristi var apiet ar divām rindiņām lietošanas noteikumos,” stāsta Šremss.
Deputāti uzskata, ka amerikāņu piedāvātā tiesībsarga sistēma ir nepilnīga. Lai arī šim cilvēkam būs pienākums vērot, vai eiropiešu sūdzības tiek laikus izskatītas, tiesībsargam nebūs nedz pietiekamu pilnvaru, nedz neatkarības, lai varētu nodrošināt efektīvu procesa pārraudzību.
Turpretī vairums Eiropas Savienības dalībvalstu domā, ka panāktā vienošanās ir pietiekami laba. Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kunderss debatēs akcentēja, ka turpmāk arī Eiropas pilsoņi varēs vērsties Amerikas tiesās, ja uzskatīs, ka viņu dati tiek nepareizi izmantoti.
''Eiropas Savienība ir ļoti ieinteresēta tajā, lai mūsu iedzīvotāju dati tiktu nodoti ASV droši un bez aizķeršanās, ievērojot mūsu pilsoņu tiesības gan nacionālās drošības, gan komercsektorā. Piemēram, tagad, ja kāda pilsoņa vārds kļūdaini tika iekļauts ASV melnajā sarakstā, jo tas ir tāds pats kā kādai starptautiskos noziegumos aizdomās turētai personai, tad šis cilvēks varēs vērsties Amerikas tiesā, lai prasītu izsvītrot savu vārdu no šī saraksta,'' piemēru min Kunderss.
Jaunās vienošanās aizstāvji saka, ka neko labāku no amerikāņiem tāpat neizdosies panākt. Arī šis dokuments ir nācis ar lielām grūtībām. Tomēr Šremss un viņa domubiedri ir pārliecināti, ka Eiropa varētu veiksmīgāk izmantot savas ekonomiskās pozīcijas. Viņš uzskata, ka gadījumā, ja lielie Silīcija ielejas uzņēmumi sajustu grūtības strādāt Eiropā, viņi izdarītu nepieciešamo spiedienu uz Vašingtonu.
