EK priekšsēdētājs Junkers piektdien, 8.decembrī, Briselē sacīja, ka panākts apmierinošs progress visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.
Līdz ar to Eiropas Komisija iesaka ES dalībvalstīm pāriet pie "Brexit" sarunu otrās kārtas.
Vēl jāapstiprina ES dalībvalstīm
„Šodienas rezultāts, protams, ir kompromiss. Tas ir ilgu sarunu procesa rezultātā panākts. Un ar mandātu, kuru man piešķīrusi Eiropadome, es uzskatu, ka sarunās ir panākts apmierinošs progress, lai varētu uzsākt otro sarunu fāzi. Tālāk šis progress jāapstiprina visu 27 dalībvalstu vadītājiem un valdībām. Esmu pārliecināts, ka viņi rīkosies līdzīgi, kā esam lēmuši, lai varētu uzsākt nākamo sarunu fāzi,” sacīja Junkers.
Arī Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja apliecināja, ka panākta vienošanās par trijiem minētajiem jautājumiem: „Vienošanās, kuru panācām, garantēs tiesības vairāk nekā trīs miljoniem ES iedzīvotāju, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, un aptuveni vienam miljonam Lielbritānijas pilsoņu, kas dzīvo kādā no bloka dalībvalstīm. Jau Florencē uzsvēru, ka mēs esam valsts, kas ievēro savas saistības. Un pēc grūtām sarunām mēs vienojāmies par izstāšanās norēķinu, par ko satraukumu pauduši Lielbritānijas nodokļu maksātāji, taču turpmāk nākotnē mēs varēsim vairāk ieguldīt prioritātēs tepat mājās.
Arī par Ziemeļīriju esam pārliecināti, ka tur nebūs vajadzīgs veidot cieto robežu, kā arī mēs atbalstīsim Belfāstas nolīgumu.”
Tomēr vēl pirms galīgā lēmuma par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām līdz šim panāktā vienošanās jāapstiprina arī dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.
"Ja Eiropadome piekritīs, šis dokuments varētu būt pats pamats izstāšanās līgumam. Būsim skaidri, vēl ir darbs, ko darīt un daudz, par ko runāt. Bet mans vērtējums par pirmajiem rezultātiem ir, ka panākts reāls progress trīs galvenajos jautājumos," teica ES pārstāvis “Brexit” sarunās Mišels Barnjē.
Sarunvedēji svin mazo uzvaru, bet vienlaikus norāda – daudz darba vēl priekšā. Šī ir pirmā nozīmīgā vienošanās, kas kalpos par piemēru turpmākajiem dokumentiem.
Tagad sāksies sarunas par nākotnes attiecībām, to skaitā tirdzniecību, ko Londona jau ilgstoši vēlējusies. Paredzams, ka divus gadus pēc izstāšanas būs pārejas periods, kurā Lielbritānija saglabās pieeju vienotajam tirgum.
"Mēs diskutējām par pārejas perioda nepieciešamību un runājām par kopīgo vīziju tuvai sadarbībai. Mums visiem ir svarīgi turpināt cieši sadarboties tādos jautājumos kā tirdzniecība, pētniecība, drošība," sacīja Junkers.
Strīdīgie jautājumi, par ko panākta vienošanās
Līdz šim Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partijas līderes Arlīnas Fosteres iebildumu dēļ neizdevās panākt vienošanos. Bet pēc tam, kad sākotnējā vienošanās tekstā veikti grozījumi, kas novērsuši "sarkano līniju zem Īrijas jūras", Fostere paudusi apmierinājumu.
Sākotnējais teksts paredzēja pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES garantēt "regulācijas aliansi" starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku, kas neizslēdz iespējas izveidot „stingro robežkontroli”. Un tikai pēc īpašās klauzulas ietveršanas, uz ko uzstājis Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, šāda situācija starp Īriju un Ziemeļīriju ir tikusi novērsta.
Tas ticis darīts, lai nepieļautu "stingrās robežas" atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju, kas varētu apdraudēt 1998.gada miera līgumu, ar kuru tika pielikts punkts konfliktam Ziemeļīrijā.
Tāpat Demokrātisko unionistu partija, no kuras balsīm ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, norādīja, ka robežkontroles atjaunošana liegtu Ziemeļīrijai aiziet no ES uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējai Apvienotajai Karalistei. Tādējādi Ziemeļīrija būtu spiesta faktiski palikt ES muitas ūnijā un kopējā tirgū.
Viens no pretrunīgākajiem jautājumiem bija par izstāšanās rēķinu.
Lielbritānija "izstāšanās rēķinā" ES maksās 40-45 miljardus eiro, piektdien paziņoja Londona. Šajā summa ieļauti maksājumi ES budžetā līdz 2020.gadam un citas saistības.
Iepriekš izskanēja, ka Lielbritānija par «Brexit» saņems no ES rēķinu līdz pat 60 miljardiem eiro.
Jau ziņots, ka pērn jūnijā 52% Lielbritānijas iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza šogad martā.
Bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no Eiropas Savienības sākās šogad 19.jūnijā. Brisele bija gatava ar Londonu pie viena galda sēsties jau ātrāk, tomēr sarunu uzsākšana tika atlikta, jo 8. jūnijā Lielbritānijā notika ārkārtas vēlēšanas, kurās premjerministre Terēza Meja cerēja iegūt vēl lielāku sabiedrības atbalstu viņas partijai un valdībai, un līdz ar to arī „Brexit” sarunām, taču Mejas vadītā Konservatīvā partija zaudēja absolūto vairākumu Lielbritānijas parlamentā.
