«Brexit» sarunas nonāk strupceļā

Ceturtdien, 12.oktobrī, beidzās “Brexit” sarunu piektā kārta, un sarunu vadītājs no ES Mišels Barnjē atzina, ka tās nonākušas strupceļā. Tāpēc viņš neieteiks pāriet pie nākamā posma – sarunām par tirdzniecības līgumu ar britiem, pēc kā tik ļoti ilgojas Londona.  

Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības un Lielbritānijas sarunas ar izstāšanos no Eiropas Savienības nenorit pēc plāna un acīmredzami kavēsies.

Ziemassvētki varētu būt aptuveni tas laiks, kad Eiropas Savienība un Lielbritānija varētu pietuvoties pirmās fāzes sarunu iznākumam, kuru bija paredzēts noslēgt jau tagad, oktobrī. Tā ceturtdien preses konferencē Briselē lika saprast Barnjē.

Piektajā sarunu kārtā sarunas lielākoties bijušas par Lielbritānijas maksājumiem Eiropas Savienības budžetā, vēl esot bloka dalībvalstij. Galīga lēmuma un skaidrības arī nav par to, kādas būs Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu tiesības un britu tiesības Eiropas Savienības valstīs, kad atdalīšanās būs notikusi, kā arī, kas notiks ar robežu, kurai teorētiski būtu jāšķērso Īrijas sala un jānodala Īrijas Republika, kas paliks Eiropas Savienībā, no Ziemeļīrijas, kas pieder Apvienotajai Karalistei.

Sarunu vadītājs no ES puses žurnālistiem atzina, ka attiecībā uz pilsoņu tiesībām nav panākta vienošanās par ģimeņu apvienošanos – piemēram, vai Lielbritānijā dzīvojošs eiropietis varēs paņemt pie sevis savus vecākus; par sociālo pabalstu eksportēšanu, par profesionālo sertifikātu atzīšanu, par iespējām balsot vietējās vēlēšanās. Un protams, neskatoties uz pozitīvo noskaņojumu, ko radīja britu premjeres Terēzes Mejas runā Florencē, nav vienošanās arī par finanšu saistību pildīšanu.  

“Florencē runājot par finanšu saistībām, Terēza Meja teica, ka Lielbritānija ievēros saistības, ko tā uzņēmusies kā ES biedrs. Šī ir svarīga apņemšanās. Tomēr šonedēļ Lielbritānija atklāja, ka nav vēl gatava runāt par šo detaļās.  Tādēļ par šo jautājumu nav notikušas nekādas sarunas. Mēs aprobežojāmies ar noderīgām, taču tikai tehniskām diskusijām,” klāstīja Barnjē.

“Mēs esam nonākuši strupceļā, kas ir ārkārtīgi satraucoši tūkstošiem projektu vadītāju visā Eiropā un arī rada kaitējumu nodokļu maksātājiem,” atzina Barnjē.

Barnjē žurnālistiem atzina, ka šonedēļ abas puses ir strādājušas konstruktīvā garā, viesušas skaidrību vairākos punktos, bet nav sperti soļi uz priekšu. Atbildot uz jautājumu, vai Eiropas Savienība nevarētu panākt soli pretī Londonai un sākt arī sarunas par nākotni, Barnjē neatbildēja apstiprinoši, bet sacīja, ka viņš pilda savu uzdevumu tā, kā tas viņam ir uzticēts.

„Nevienošanās būtu ļoti slikta, bet mēs esam gatavi visiem scenārijiem. Es esmu saņēmis savu mandātu no 27 dalībvalstīm, un man ir atbildība to priekšā pildīt šo uzdevumu. Kā sarunvedim man ir jārod labākais veids, kā šīs sarunas turpināt,” sacīja Barnjē.

Lielbritānijas „Brexit” ministrs Deivids Deiviss norādīja, ka šobrīd sarunās tiek darīts viss, lai vienošanās būtu, taču viņš neizslēdza, ka var būt arī situācija, ka vienošanās nenotiek.

„Šī sarunu procesa mērķis ir panākt abām pusēm labu un izdevīgu vienošanos, taču, ja tas nebūs iespējams, tad britu valdībai būs jābūt gatavai alternatīvām, un mēs to arī darām. Un, kā jau vakar sacīja premjerministre, tas nav tas, uz ko mēs ejam, taču mums ir jābūt gataviem visiem scenārijiem. Ja vajadzēs, mēs izlietosim naudu tur, kur tā būs jāizlieto,” uzsvēra Deiviss.

“Pēdējā sarunu kārtā mēs runājām par jaunu dinamiku. Un mūsu sarunu komandas šonedēļ turpināja konstruktīvi un profesionāli strādāt. Ir panākta lielāka sapratne par kopējiem politiskajiem mērķiem.  Lai gan vēl ir jāturpina darbs, daudz jāstrādā, mēs esam jau pavirzījušies tālu uz priekšu. Ir svarīgi atzīt, ka kopš jūnija ir panākts ievērojams progress,” sacīja Deiviss.

Šā brīža progress jeb precīzāk pagaidām visai liela mīņāšanās uz vietas sarežģī arī Eiropas Savienības dalībvalstu uzdevumu, tā kā jau nākamnedēļ sanāksmē Briselē tām būtu jālemj, vai Lielbritānija un Eiropas Savienība ir gatava sarunām par tirdzniecību un citiem nākotnei svarīgiem jautājumiem.

Mišels Barnjē sacīja: "Es šobrīd nevaru ieteikt, lai Eiropadome nākamnedēļ atver diskusijas par nākotnes attiecībām.”

Savukārt Deiviss vienlaikus pauda cerību, ka 27 ES valstu līderi varēs nolemt par pāreju uz nākamo fāzi.

„Ja turpināsies šī lēnā gaita, mums būs nopietni jādomā, kur mēs īsti ejam,” savas bažas nedēļas sākumā pauda Eiropas Savienības Padomes prezidents Donalds Tusks.

Tas, ka joprojām nav vienošanās par šiem trim jautājumiem, raida visai nopietnu signālu, ka Brisele un Londona noteiktajā divu gadu termiņā neiekļausies, līdz arto to, vai nu nāksies pagarināt, vai arī abas puses šķirsies bez kopīga redzējuma par sadarbību nākotnē, kas izdevīgi nav nevienam, ne iedzīvotājiem, nedz uzņēmējiem.

Tikmēr abu sarunvežu preses konferenci Briselē pavadīja arī miermīlīgs protests. Jauna sieviete vārdā Madalena Keja, saģērbusies spilgtā supervaroņa drēbēs, bija apsēdusies preses zāles pirmajā rindā, turot rokās plakātu, uz kura bija rakstīts: „Theresa Maybe Brexitland”, kurā apspēlēts britu premjerministres Terēzas Mejas vārds un Lielbritānija kā izstāšanās zeme, un tādejādi protestēja pret „Brexit”, taču tika izvesta laukā pirms konferences sākuma. Viņa atbraukusi no Šefīldas, Lielbritānijā un jau iepriekš ir pazīstama kā aktīva protestētāja pret Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti