Vienlaikus Blērs arī skaidroja, ka joprojām tic iespējai, ka Lielbritānija nemaz neizstāsies no ES.
"Es domāju, ka pašlaik ir iespējams, ka "Brexit" nenotiks. Un, es domāju, ka ir absolūti nepieciešams, lai tas nenotiktu, jo, manuprāt, katra diena nes jaunus pierādījumus tam, ka mēs ciešam ekonomiski un noteikti arī politiski.
Līdz ar to, es domāju, ka arī sabiedrības viedoklis mainās. Pagājušajā gadā mēs bijām visstraujāk augošā ekonomika no visām G7 valstīm. Tagad mēs esam vislēnākie. Mūsu uzkrājumu attiecība ir zemākā pēdējo piecdesmit gadu laikā, investori uz mums raugās negatīvi un nacionālā valūta zaudējusi 10%-12% no savas vērtības," skaidroja bijušais britu premjers.
Par vienu no centrālajiem jautājumiem balsojumā par Lielbritānijas izstāšanos no ES kļuva brīvas pārvietošanās tiesību anulēšana, lai samazinātu ekonomisko migrantu skaitu no bijušajām sociālisma valstīm.
Tomēr Brisele līdz šim likusi noprast, ka palikšana ES vienotajā tirgū ir tieši saistīta ar pārvietošanās brīvības nodrošināšanu, kas ļauj dalībvalstu pilsoņiem strādāt jebkurā no ES vienotā tirgus dalībvalstīm.
Jau ziņots, ka pērn jūnijā Lielbritānijā notika toreizējā premjerministra Deivida Kamerona priekšvēlēšanu kampaņā apsolītais referendums par turpmākajām attiecībām ar ES. Ar nelielu pārsvaru – teju 51,9% balsoja „par” izstāšanos, 48,1% – „pret”.
