„Tas bija liels trieciens Nīderlandes sabiedrībai un spēcīgi mainīja mūsu politisko domāšanu,” saka ter Hārs, kurš savulaik strādājis ar dažādām valstīm un starptautiskajām organizācijām ķīmisko ieroču aizlieguma jomā. Ierocis, kas notrieca „MH 17”, bija citāds, taču tas iznīcināja arī līdzšinējo naivumu, ka ar Krieviju var draudzēties ekonomiski, pārējo aizmirstot, saka eksperts.
„No politiskā viedokļa tās bija diezgan pamatīgas pārmaiņas mūsu domāšanā, tādēļ mums bija tendence, - un es nesaku, ka tā tagad ir pilnībā beigusies, - ka visas šīs problēmas ir ļoti tālu un uz Nīderlandi neattiecas. Taču tas, protams, ir diezgan naivs uzskats," saka ter Hārs.
"Mēs domājām, ka pēc Otrā pasaules kara varam koncentrēties tikai uz ekonomiku un pārējais viss nav būtiski. Taču tagad mūs ārkārtīgi smagi skāra šī atklāsme, ka patiesībā nekas nav tālu no mums un ka Ukraina ir tuvāk nekā Grieķija vai Somija," norāda eksperts.
Viņš norāda, ka kopš traģēdijas Nīderlandē mainījies arī uzskats par ārpolitikas nozīmi, un gan sabiedrība, gan politiskās partijas, kuras biežāk koncentrējušās uz pašmāju norisēm, tagad vērš skatu plašāk.
Ter Hārs norāda, ka Nīderlandei šī nebūt nav pirmā pieredze ar traģēdiju, kas notiek Ukrainā un skar arī pārējo pasauli. Viņš piemin arī 1986. gadā notikušo Černobiļas atomreaktora katastrofu, kas toreiz zem komunistiskās Krievijas aizsega tika maksimāli slēpta, taču radiācijas viļņi skāra arī Rietumeiropas valstis. Tās ir kļūdas, no kurām Nīderlande nemācījās, saka eksperts.
„Ne visi, bet aizvien vairāk cilvēku Nīderlandē ir pārliecināti, ka ārpolitika ir ārkārtīgi svarīga, un tas ir kas vairāk, nekā apmainīties ar precēm. Lai gan, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas vadība uzskata, ka jābeidz sankcijas un jāsāk atjaunot ar Krieviju līdzšinējo sadarbību," saka ter Hārs.
"Tas, manuprāt, ir bīstami. Ir ļoti svarīgi izveidot kopēju visas Eiropas ārpolitisko nostāju, bet vispirms ir jāsāk pašiem ar savu valsti. Tas, kā Nīderlandē ļoti pietrūka līdz MH17 traģēdijai, bija ģeostratēģisks skats uz Krievijas lomu un Ukrainas nākotni. Nīderlandes vistiešākajās interesēs ir izveidot stabilitāti visās tajās valstīs, kas atrodas pie Eiropas Savienības robežām," klāsta bijušais diplomāts.
Jau vēstīts, ka Nīderlandes Drošības pārvalde nākusi klajā ar ziņojumu, kurā atklāts, ka lidsabiedrības "Malaysian Airlines" reisa MH17 lidmašīna aizvadītajā vasarā virs Austrumukrainas notriekta ar Krievijā ražotu zenītraķeti "Buk". Lai gan izmeklētāji pilnīgi precīzu vietu vēl nav noteikuši, zināms, ka tā bijusi izšauta no apvidus Doņeckas reģionā, kas atradās Kremļa atbalstīto prokrievisko kaujinieku kontrolē. Aviokatastrofā dzīvību zaudēja 298 cilvēki, un vairāk nekā puse – 193 - no viņiem bija Nīderlandes pilsoņi.
Turpinās arī kriminālizmeklēšana.
Nīderlandes premjerministrs Marks Rute pēc Drošības pārvaldes ziņojuma aicinājis Krieviju sadarboties, lai rastu visus pierādījumus, uz ko Krievijas Ārlietu ministrija atbildējusi, ka tas ir dīvains lūgums, jo Krievija visu laiku esot atvērta sadarbībai.
Krievija ANO Drošības padomē balsoja pret ieceri izveidot starptautisku tribunālu aviokatastrofas vainīgo tiesāšanai.
