Dažādu kataloniešu izpildītāju uzstāšanās, dejas un politiskās uzrunas piektdienas vakarā pavadīja noslēdzošo demonstrāciju pirms svētdien paredzētā neatkarības referenduma. Starp sanākušajiem valdīja pacilāta gaisotne. Ne vienam vien pāri pleciem bija apmests Katalonijas karogs vai tādi kampaņas saukļi kā “Sveiciens republikai” un “Demokrātija”.
Daudzi no šiem cilvēkiem tic, ka dzīve neatkarīgā valstī būs labāka.
“Runa ir par sajūtu, par mūsu vēsturi. Mans vectēvs ir cīnījies pilsoņu karā. Jā, varbūt, viss nebūs tik labi, kā tiek solīts. Bet mēs mēģināsim,” saka kāds vīrietis. Viņam piebalso vēl kāds:
“Es atbalstu Katalonijas neatkarību, jo šā brīža pilnvaras neļauj Katalonijas valdībai darīt pietiekami, lai uzlabotu cilvēku dzīvi. Piemēram, vietējā valdība ir atbalstījusi likumu, kas ļauj palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir grūti samaksāt par elektrību un siltumu. Tomēr centrālā valdība šo likumu atcēla. Tieši šādi piemēri liek man domāt, ka mums ir nepieciešams kļūt par neatkarīgu valsti.”
Katalonijas premjers mudināja cilvēkus svētdien uzvilkt referenduma drēbes un doties izteikt savu viedokli. Tomēr Karless Pudždemons brīdināja neiesaistīties vardarbībā, lai nesabojātu līdzšinējo neatkarības kustības tēlu.
Visticamāk, Pudždemona aicinājums ir izskanējis tādēļ, ka Spānijas varas iestādes ir brīdinājušas, ka svētdien Barselonā ir iespējamas nekārtības.
Ostā jau vairākas dienas ir pietauvots liels pasažieru prāmis ar papildus policijas un Civilās gvardes spēkiem. Viņu uzdevums ir nepieļaut referenduma norisi, bloķējot balsošanas iecirkņus.
Spānijas valdība paziņojusi, ka policija šodien slēgusi un nozīmogojusi vairāk nekā pusi no 2315 vēlēšanu iecirkņiem, kurus Katalonijas reģionālā valdība sagatavojusi rīt paredzētajam neatkarības referendumam. Spānijas policija esot ieņēmusi Katalonijas valdības sakaru centru, pamatojoties uz tiesas rīkojumu nepieļaut arī elektronisko balsošanu.
Savukārt aktīvisti jau kopš piektdienas vakara ir sākuši ieņemt skolas un kultūras namus. Tiek ziņots, ka 163 skolas, kurās paredzēti vēlēšanu iecirkņu, ieņēmuši aktīvisti, kas atbalsta Katalonijas neatkarību, tostarp skolēni un viņu vecāki, kuri tur uzturējušies visu nakti uz sestdienu, lai ēku nevarētu aizzīmogot. Viņi cer, ka šādi policija nevarēs aizslēgt durvis un balsošana svētdien tomēr būs iespējama. Katalonijas valdība sola, ka vēlētājiem būs pieejami vairāk nekā 2300 vēlēšanu iecirkņu, kur strādās pāri par 7000 brīvprātīgo.
Barselonā atrodas arī vairāku ārvalstu parlamentāriešu novērotāju grupa. Tās sastāvā ir arī Saeimas deputāts Veiko Spolītis. Viņš uzsver, ka ir ieradies bez Saeimas mandāta un paņēmis šim braucienam bezalgas atvaļinājumu. Tādēļ viņa atrašanās Barselonā neesot pretrunā ar Latvijas oficiālo pozīciju, kas atbalsta Spānijas vienotību:
“Mana un citu kolēģu atrašanās šeit kā novērotājiem, strikti kā novērotājiem, jo šeit nevar ieņemt ne vienu, ne otru pusi, jo novērotāja statuss to paģēr. Ir tā, ka ir juridiskie argumenti gan no Spānijas, gan no Katalonijas. Bet, lai saprastu precīzi, kas ir noticis, ir jāpaiet laikam.”
Paredzēts, ka balsošanas iecirkņi svētdien būs atvērti līdz pat astoņiem vakarā.
