„Katalonija ir Spānija”, „Lai dzīvo Spānija! Lai dzīvo Katalonija” – skandēja simtiem tūkstoši cilvēku, kas Katalonijas reģionālajā galvaspilsētā Barselonā svētdien izgāja ielās, lai iestātos pret neatkarību un par palikšanu Spānijas sastāvā. Saulainajā Barselonā cilvēki nesa gan Spānijas, gan Katalonijas, šur tur arī Eiropas Savienības karogus. Daži arī aicināja Katalonijas reģiona līderi Karlesu Pudždemonu likt cietumā par to, ka viņš sarīkoja neatkarības referendumu par spīti Spānijas valdībai un tiesām, kas to uzskata par nelikumīgu un konstitūciju pārkāpjošu.
Svētdienas gājienos par Spānijas vienotību Barselonā piedalījās aptuveni 350 tūkstoši cilvēku, paziņoja vietējā policija. Tikmēr demonstrācijas rīkotāji ziņoja par daudz lielākiem mērogiem – aptuveni 950 tūkstošiem dalībnieku.
Gājiens notika tieši vienu nedēļu pēc Katalonijas neatkarības referenduma, ko iezīmēja arī policijas vardarbība pret tiem, kas gāja balsot. Saskaņā ar galīgajiem rezultātiem, 90% no vairāk nekā diviem miljoniem nobalsojušo atbalstīja neatkarību. Tomēr vēlētāju aktivitāte bija salīdzinoši zema- vien ap 40% - tie katalāņi, kas noraida atdalīšanos no Spānijas, referendumu boikotēja.
Viņi sevi sauc par „klusējošo vairākumu”, un svētdienas demonstrācijas rīkotāju mērķis bija panākt, lai šo balsi sadzird. Aptaujas pirms referenduma liecināja – katalāņi neatkarības jautājumā ir sašķelti.
Tomēr balsojums notika, un Katalonijas separātistu līderi paziņoja, ka policijas vardarbība daudziem likusi iestāties pret centrālo valdību. Sestdien Madridē un citās Spānijas pilsētās notika plašas demonstrācijas, aicinot uz vienotību un dialogu.
Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons grasās otrdien uzstāties ar runu par „pašreizējo politisko stāvokli” – tai būs pievērsta liela uzmanība, un atklāts ir jautājums, vai viņš pasludinās neatkarību.
Spānijas premjers Marjano Rahojs tikmēr stingri brīdina – Katalonijas neatkarība netiks pieļauta. Laikrakstā „El Pais” neizslēdza, ka varētu tikt atcelta Katalonijas autonomija, kas savukārt draudētu ar vēl lielākām jukām. Rahojs uzsvēra, ka viņš „neizslēdz pilnīgi neko, kas ir atļauts saskaņā ar likumu”, lai saglabātu Spānijas vienotību.
