Dienas notikumu apskats

Lielbritānija sola iestāties par Baltijas un Ziemeļvalstu drošību arī pēc izstāšanās

Dienas notikumu apskats

Latvijas basketbolisti pēc neveiksmīga sākuma izcīna vērtīgu uzvaru pār Krieviju

Azerbaidžānu apsūdz Eiropas politiķu uzpirkšanā

Azerbaidžānu apsūdz Eiropas politiķu uzpirkšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Azerbaidžānas politiskā elite uzturējusi slepenu 2,4 miljardu eiro vērtu bankas kontu un naudas atmazgāšanas sistēmu. Daļa no šīs naudas, iespējams, izmantota, lai uzpirktu Eiropas politiķus. Tā liecina vairāku Eiropas laikrakstu veikta izmeklēšana. Saistībā ar naudas atmazgāšanu skandālā izskanējis arī Igaunijas vārds.    

Ar naftu bagātā, taču reizē arī ar cilvēktiesību pārkāpumiem slavenā Azerbaidžāna darījusi visu, lai Eiropā tās valdošo eliti atspoguļotu pēc iespējas labākā gaismā, izmantojot gan šaubīgas, gan arī pretlikumīgas metodes.

Vairāku Eiropas Savienības valstu vadošo laikrakstu konsorcija pētījums liecina, ka Azerbaidžāna uzturējusi 2,4 miljardu eiro vērtu slepenu kontu, dēvētu par “Azerbaidžānas veļas mazgātavu”, kas darbojās divus gadus – līdz 2014.gadam.

Pētījumā teikts, ka naudas izcelsme ir neskaidra, taču ir daudz pierādījumu tās saistībai ar prezidenta Ilhama Alijeva ģimeni. Šajā laikā Azerbaidžāna tika apsūdzēta par sistemātisku korupciju, vēlēšanu falsifikāciju, opozīcijas un žurnālistu iebaidīšanu, kā arī citiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Taču pētījumā secināts, ka ar izmantoto naudu un tā saukto “kaviāra diplomātiju”, kad atsevišķiem Eiropas Savienības politiķiem sniegti dažādi labumi un privilēģijas, panākti Azerbaidžānai labvēlīgi lēmumi. To skaitā ir arī balsojums Eiropas Padomē, kur 2013.gadā tomēr netika nobalsots par Azerbaidžānu kritizējošu galīgo ziņojumu. Par šo balsojumu sākta izmeklēšana.

Naudas atmazgāšanas shēmā tika izmantoti četri Lielbritānijā reģistrēti fiktīvi uzņēmumi, kas pašlaik ir likvidēti.

Banku darījumu materiāli tika nopludināti Dānijas laikrakstam, un pēc tam viena no Eiropas vadošajām bankām “Danske Bank” atzinusi, ka ar šiem uzņēmumiem saistītie pārskaitījumi notikuši caur bankas filiāli Igaunijā. Kopumā reģistrēti 16 000 aizdomīgu transakciju.

Ziņojumā izteikta versija, ka savas intereses Eiropā Azerbaidžāna lobējusi ar vācu, bulgāru un itāliešu politiķu starpniecību, kas piedalījušies Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanu novērošanā un Azerbaidžānai veltītu izstāžu organizēšanā. Skandāls met ēnu uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas darbu. Kritizētas tiek arī iesaistītās finanšu institūcijas un britu regulatori.

Azerbaidžānas amatpersonas pagaidām apsūdzības nav komentējušas.  

“Apmēram 50 miljoni tika privātpersonām – ja salīdzinām to ar aptuveni 3 miljardiem, tad tā nav liela summa. Tomēr visu sarežģī tas, ka lielā daļa naudas aizgāja uz ārzonas firmām, kuru īpašniekus mēs nezinām. Mēs nezinām, cik daudzi tur varētu būt politiķi vai mistiski biznesmeņi, kas dabūja naudu. Iespējams, ka shēmas lielākā daļa bija Azerbaidžānas elites varas un bagātības nostiprināšanai,” atzina laikraksta “Äripäev” pētniecības nodaļas vadītāja Pireta Reiljana.

Pētnieki norāda, ka fonds saistīts ar Azerbaidžānas prezidentu Alijevu, kurš gan noliedz savu dalību nelikumībās.

Fonda nauda izmantota, lai maksātu Eiropas politiķiem par Azerbaidžānai pozitīvu lēmumu pieņemšanu. Starp saņēmējiem, iespējams, ir vācu politiķis Eduards Lintners, kurš vadīja Vācijas novērotāju delegāciju Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanās,  bulgāru politiķe Irina Bokova, kura rīkoja fotoizstādi par toleranci Azerbaidžānā, un, iespējams, itāļu politiķis Luka Volonte, lai nepieļautu Eiropas Padomes  rezolūcijas pieņemšanu par politieslodzītajiem Azerbaidžānā 2013.gadā.

Ziņojumā norādīts, ka arī viens žurnālists un vairāki biznesmeņi, kas slavējuši Azerbaidžānas valdību, ir saņēmuši naudu un dārgas dāvanas kā, piemēram, zīda tepiķus, elektroniku no Azerbaidžānas “atmazgāšanas” fonda.

2013. gada Eiropas Padomes ziņojums par cilvēktiesību ievērošanu un politieslodzītajiem Azerbaidžānā ir visskaļākā atklāta lieta. Ziņojums bija ļoti kritisks, līdz ar ko Baku, visticamāk, esot veiksmīgi piekukuļojusi vairākus politiķus, lai dokuments tiktu noraidīts. 

Šo dienu labi atceras arī Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura vada Latvijas delegāciju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

 “Tik izteiktu angažētību no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas dažu locekļu vidus es nebiju piedzīvojusi. Ziņojums bija vakarā, kad parasti mēs tikai daļa parlamentāriešu sēžam un uzcītīgi balsojam. Un pēkšņi zālē bija ļoti pilna ar cilvēkiem, kuri sen nebija redzēti,” atcerējās deputāte.

Viņa uzsvēra, ka visi trīs Latvijas delegācijas locekļi toreiz ir balsojuši par Azerbaidžānai kritiskā ziņojuma apstiprināšanu.

Šopavasar tam atkal tika pievērsta uzmanība, kad tika aizturēts minētais Itālijas deputāts.  Šobrīd oficiālā izmeklēšana notiek tikai pret diviem politiķiem – vācieti Eduardu Lintneru un itāli Luku Volonti. Abi noliedz, ka būtu darījuši kaut ko pretlikumīgu. Tomēr aizdomu ēna krīt uz vēl vairākiem Eiropas politiķiem.

Eiropas Padomes ģenerālsekretāra pārstāvis Daniels Holtgens pauda: “Es runāju šīs organizācijas ģenerālsekretāra vārdā. Viņš ļoti skaidri ir pateicis, ka šai organizācijai ir nulles tolerance pret korupciju un tāpēc viņš apsveic Parlamentārās asamblejas lēmumu, kuru šis gadījums ir skāris – nozīmēt izmeklētāju no ārpuses.”

Savu uzmanību Azerbaidžānas naudas atmazgāšanas lietai plāno pievērst arī Eiropas Parlamenta komiteja, kas nodarbojas ar Panamas dokumentu analīzi un citiem naudas atmazgāšanas gadījumiem.

Komitejas sastāvā ir arī eiroparlamentārietis Roberts Zīle, kurš norādīja, ka “bijušā postpadomju telpā Rietumu finanšu sektors bija gatavs strādāt un pievērt acis lielo peļņas iespēju dēļ”.  “Un, manuprāt, politiski ir svarīgi izbeigt šo rozā briļļu principu un darītu visu, lai piespiestu Rietumu finanšu sektoru vairs ar šādiem darījumiem,” sacīja Zīle.

Viņš uzskata, ka veiksmīgākai cīņai ar naudas atmazgāšanu ir nepieciešama arī ciešāka finanšu tirgus uzraudzības iestāžu un policijas sadarbība, jo bieži vien tās strādā ar atsevišķām datu bāzēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti