Kad jūs lietojat tādus sociālos tīklus kā ''Facebook'', pasūtāt Amerikā viesnīcu vai ievietojat kādu dokumentu, teiksim, ''Google Drive'' mākoņdatēšanas vietnē, šī informācija no Eiropas nokļūst Amerikā. Šāda datu apmaiņa notiek lielā apjomā un katru dienu. Lai šo procesu padarītu raitāku, starp Eiropas Savienību un ASV tika noslēgta īpaša vienošanās par nosacījumiem datu apmaiņai ar nosaukumu “Safe Harbor” jeb “Droša osta”.
Tomēr bijušā ASV izlūkdienesta darbinieka Edvarda Snoudena nopludinātie dati atklāja, ka uz Ameriku pārsūtītā privātā informācija par Eiropas Savienības un arī citu valstu pilsoņiem nebūt nepaliek vien tur, kur tai bija jābūt. Dati nokļūst arī tiesībsargājošo iestāžu rokās. Citiem vārdiem sakot, amerikāņi veic masveida cilvēku izsekošanu un tam ir pakļauti arī daudzi eiropieši, kuri lieto internetu.
Tādēļ topošais austriešu jurists Makss Šremss vērsās Īrijas Datu aizsardzības inspekcijā un vēlāk arī tiesā, lai pārbaudītu vai “Facebook” meitas uzņēmums Īrijā drīkstēja sūtīt viņa privātos datus uz ASV. Luksemburgā bāzētā Eiropas Savienības Tiesa secināja, ka ASV nenodrošina pietiekamu eiropiešu privātās informācijas aizsardzību un atcēla īpašo vienošanos starp ASV un Eiropas Savienību par datu apmaiņu.
Reaģējot uz spriedumu, Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss sacīja, ka viņu tiesas lēmums nepārsteidz:
“Tas nav nedz milzīgs atbalsts, nedz milzīgs trieciens. Tas ir loģisks turpinājums tam viedoklim, ko jau bija sagatavojis tiesas ģenerāladvokāts. Tādēļ mūs šis spriedums nepārsteidz. Bet mēs uzskatām, ka tas saskan ar mūsu rīcību pēdējo divu gadu laikā.”
Timmermanss atsaucās uz sarunām par jaunu vienošanos datu apmaiņas jomā, par ko Eiropas Komisija joprojām runā ar amerikāņiem. Sākumā pastāvēja cerība, ka sarunas izdosies noslēgt jau šovasar. Tomēr puses joprojām nespēj rast kopīgu valodu par nosacījumiem, uz kādiem drošības iestādes nepieciešamības gadījumā varēs piekļūt iedzīvotāju datiem, atzina tieslietu komisāre Vera Jurova. Tādēļ viņa atteicās nosaukt jebkādu termiņu jaunās vienošanās noslēgšanai:
“Es gribētu teikt, ka tiesas lēmums vēlreiz apstiprināja, ka mums bija nepieciešams sākt sarunas par jauno vienošanos. Tas dod mums spēcīgākas pozīcijas turpmākās sarunās ar amerikāņu partneriem.”
Tiesas lēmums arī paredz, ka katras Eiropas Savienības dalībvalsts datu aizsardzības inspekcija drīkst izvērtēt un apturēt iedzīvotāju informācijas nodošanu ASV. Tas var radīt pretrunīgus lēmumus dažādās valstīs. Tādēļ Eiropas Komisija plāno jau drīzumā nākt klajā ar priekšlikumiem, kā panākt kopēju tiesas lēmuma piemērošanu visās dalībvalstīs.
Skaidrojums būs nepieciešams arī vairāk nekā četriem tūkstošiem uzņēmumu, kuri ir izmantojuši līdzšinējo datu apmaiņas sistēmu. Daži eksperti saka, ka tagad nevienam īsti nav skaidrs, kā tālāk rīkoties. Komisāre Jurova gan apgalvo, ka datu apmaiņa varēs notikt arī turpmāk uz vispārīgiem principiem.
