Vienošanos par gadskārtēju divpusējo militāro mācību rīkošanu ASV un Dienvidkoreja noslēdza jau 1953. gadā, parakstot abpusējās aizsardzības līgumu. Kopš 1976. gada katru gadu notiek divas šāda veida mācības – “Foal Eagle/Key Resolve” notiek pavasarī, bet “Ulchi Freedom Resolve” – augustā un septembrī.
Šogad galvenokārt datorsimulētajās militārajās mācībās piedalīsies aptuveni 50 000 dienvidkorejiešu militārpersonu, kā arī 17 500 amerikāņu.
Tradicionāli neapmierinātību ar šādām mācībām izrāda komunistiskā Ziemeļkoreja, taču šogad saspīlējums reģionā ir īpaši izteikts. Vēl pirms dažām nedēļām Phenjana bija piedraudējusi veikt raķešu triecienu pa Klusā okeāna salu Guamu, ja ASV neizbeigs savu agresīvo politiku reģionā. Vēlāk gan šāds potenciālais uzbrukums tika atlikts, Ziemeļkorejas vadībai solot vērot turpmākās ASV darbības.
Salīdzinot ar pagājušo gadu amerikāņu karavīru skaits šī gada mācībās ir samazināts. ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss gan norādījis, ka mazāks skaits iesaistīto militārpersonu ir domāts mācību mērķu sasniegšanai, noliedzot apgalvojumus, ka šāds solis ir sperts, cenšoties mazināt saspīlējumu ar Phenjanu. Matiss norādījis, ka galvenais mērķis ir pārliecināties, ka Savienotās valstis ir gatavas aizsargāt Dienvidkoreju un citus sabiedrotos.
Ziemeļkorejas vadības izplatītajā paziņojumā Vašingtona brīdināta par degvielas pieliešanu ugunij. Oficiālais laikraksts brīdinājis par nekontrolējamu kodolkara fāzi Korejas pussalā, kas var skart arī ASV teritoriju, jo Ziemeļkorejas armija varot uzbrukt ASV ne tikai Guamā vai Havaju salās bet arī tās kontinentālajā daļā. Publikācijā norādīts, ka militārās mācības kopējo situāciju tikai pasliktinās, uzsverot – ja ASV tiešām domā, ka karš pussalā būs kaut kas, kas notiek tikai otrā Klusā okeāna pusē kāda cita durvju priekšā, tās pamatīgi kļūdās.
Tikmēr Dienvidkorejas prezidents Mūns Džeins mācības raksturojis kā tikai un vienīgi pašaizsardzības treniņu. Pēc viņa vārdiem, Phenjanai būtu jāsaprot, ka tieši tās veiktās atkārtotās provokācijas ir iemesls, kāpēc ASV un Dienvidkoreja vispār šādas mācības rīko, aicinot neiesaistīties vardarbības riņķa dancī.
Iepriekš arī Krievija un Ķīna bija aicinājušas atteikties no šī gada militārajām mācībām, apmaiņā pret Ziemeļkorejas raķešu programmas iesaldēšanu. Šāds scenārijs gan, acīmredzot, netiek apsvērts. Kā pagājušajā nedēļā norādīja ASV Valsts sekretārs Rekss Tillersons, lai ari Ziemeļkorejas problēmas risināšanai militārās darbības netiek izslēgtas, miermīlīgam diplomātiskajam spiedienam tomēr tiks dota priekšroka. Ja Phenjanas destabilizējošās darbības turpināsies, militārajiem draudiem ir jāpastiprina diplomātiskos centienus.
