ASV ir ļoti konkrēti iemesli šādu likumu esamībai. Tomēr arī fakti ir nepielūdzami. Brīva ieroču pieejamība nozīmē vairāk upuru. Salīdzinot ar Kanādu, ASV ir sešas reizes vairāk slepkavību, kurās izmantoti šaujamieroči. Bet vēl dramatiskāku ainu iegūst, salīdzinot ar Vāciju – ASV ir pat 16 reižu vairāk slepkavību, kurās izmantoti ieroči.
44 no 50 štatiem tiesības glabāt un arī nēsāt šaujamieročus ir iekļautas štata konstitūcijās. Taču pat atlikušajos sešos štatos ieroču turēšana un nēsāšana pieder pie pilsoņa tiesībām.
Pamatu pamats šim regulējumam ASV konstitūcijas otrais papildinājums. 1791.gadā pieņemtais pamatlikuma papildinājums deva katram indivīdam tiesības turēt un nēsāt ieročus. Par šo papildinājumu daudz debatēts. Laika gaitā mainījušies ne tikai apstākļi, kuros papildinājums pieņemts, bet arī sabiedrība un pat valoda.
Gan tas, gan arī mūsdienu liberāli progresīvā doma ir avots nemitīgām debatēm par sākotnējā teksta interpretācijām un to, vai šāds regulējums pārskatāms mūsu dienās. Tomēr līdz šim uzvarējuši konstitūcijas pirmatnējā burta un gara aizstāvji.
No otras puses, pēc dažādām aplēsēm, ASV privātā apritē atrodas teju tikpat ieroču, cik cilvēku dzīvo ASV. Tā ir pat puse visas pasaules ieroču, kas atrodas privātpersonu rīcībā.
Rezultāts – 2013.gadā ar šaujamieročiem nogalināti vairāk nekā 32 000 amerikāņu. No tiem vairāk nekā 11 000 – slepkavību un divtik – 21 175 – pašnāvību.
Šogad tikai zināmā statistika liecina par vairāk nekā 9000 noslepkavoto. Tostarp 58 nogalinātajiem koncertā Lasvegasā un gads vēl nav beidzies.
Ieroču aprite ir vienkārša un tā ieroči ir kultūra
Neraugoties uz to, ka 60% slepkavību, pēc BBC datiem, ASV izdara tieši ar ieroci, Amerikas Savienotajās Valstīs ir vieni no maigākajiem ieroču aprites likumiem pasaulē. Iegādāties ieroci vairumā štatu ir vienkārši.
Nav pat jāmeklē īpaši veikali, jo ieročus tirgo arī nelielos kioskos, vai piemēram, populārajā “Walmart” lielveikalā. Pētnieks Mārtiņš Hiršs norāda, ka arī nesenā apšaude Lasvegasā nespēs pārliecināt republikāņus, kuri stingri aizstāv tiesības iegādāties ieroci.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs uzskata, ka arī šoreiz – pēc apšaudes Lasvegasā – nekas nemainīsies.
Visticamāk, no prezidenta Donalda Trampa nekādas reakcijas nebūs, jo šie ieroču entuziasti ir republikāņu bāze, galvenie atbalstītāji. Republikāņi vienmēr bijuši tie, kas aizstāv tiesības uz ieročiem - ieroči mājās, ieroču nēsāt drēbēs, mašīnā, tā kā republikāņi nebūs tie, kas ierobežos ieroču iegūšanu, nēsāšanu vai glabāšanu.
Latvijā, lai iegādātos ieroci vispirms ir jānokārto kvalifikācijas pārbaudījums un jāapliecina prasme rīkoties ar ieroci. Tāpat nepieciešams ārsta, arī psihiatra atzinums, savs īpašums, jo svešā turēt ieroci nedrīkst, kā arī seifs, jo ierocim mājās vienmēr jāatrodas tur. Tikmēr ASV, ieročus var iegādāties pat 16 gadus veci cilvēki, un daļā ASV štatu šaujamais nav arī jāreģistrē. Tieši tādēļ ASV ir visvairāk ieroču uz vienu iedzīvotāju.
“Ieroci ir dabūt daudz vieglāk nekā jebkur citur pasaulē. Kad bija pilsoņu karš, tas viss bija aktuāli, jo briti pirms tam mēģināja apspiest un atņemt amerikāņiem ieročus. Un tajā brīdi tas bija loģiski. Bet tajā brīdī ierocī varēja ielikt vienu lodi, nebija automātisko ieroču, ar kuriem minūtes laikā nogalināt simtiem cilvēku,” norādīja Hiršs.
Mārtiņš Hiršs ir studējis Amerikā un atceras draugu, kuram mājās bijusi tāda ieroču kolekcija, kuras dēļ Latvijā viņš būtu nemitīgā policijas uzraudzībā.
“Bija viens draugs, kuram mājās ir 42 ieroču kolekcija. Amerikā tas ir diezgan normāli. Viņiem tas nav vienkārši hobijs vai medības, tā ir vesela kultūra,” sacīja Hiršs.
Pretarguments pētnieka ieskicētajai ASV iedzīvotāju loģikai ir Austrālijas pieredze. Hiršs stāsta, ka arī Austrālijā agrāk iegūt ieročus nebija grūti. Tomēr deviņdesmitajos gados, pēc tam, kad apšaudē nogalināja 35 cilvēkus, valsts no privātpersonām atpirka un iznīcināja vairāk nekā 1 miljonu ieroču. Kopš 1996. gada tur nav bijis nevienas masu apšaudes.
