Lai gan sēde bija slēgta un tajā runātais tiek turēts slepenībā, paši senatori apgalvo, ka nav dzirdējuši nekā jauna, tādēļ viņus izbrīnot negaidītais prezidenta uzaicinājums.
Uz sēdi Baltajā namā ieradās absolūtais vairums no 100 senatoriem. To, cik tikšanās būtiska, Tramps vēl īpaši uzsvēra, pametot iepriekšējo pasākumu.
“Tā nu vēlos jums visiem pateikties. Kā zināt, es dodos tagad uz Senāta tikšanos. Tā ir ļoti svarīga tikšanās,” sacīja Tramps.
Tādēļ jo lielāks bija pārsteigums, kad pēc stundas senatori sāka pamest Eizenhauera auditoriju Baltā nama teritorijā. Prezidents Tramps ar īsu uzrunu gan atklāja tikšanos, taču tūdaļ to arī pametis, atstājot tālāko Senāta informēšanu augstāko Drošības padomes un bruņoto spēku pavēlniecības pārstāvju ziņā.
Daļa senatoru, gan nenoliedzot, ka nav uzzinājuši kaut ko īpaši jaunu vai konkrētu, tomēr pauda izpratni par šādas ārkārtas sanāksmes sasaukšanu.
Republikāņu senators no Teksasas Teds Kruzs norādīja, ka “Ziemeļkoreja šobrīd ir visbīstamākā vieta uz planētas un Kim Čenuns ir ārkārtīgi neparedzams diktators, kuram diemžēl ir ievērojams kodoltehnoloģiju arsenāls”.
“Tādēļ es uzteikšu administrāciju un Nacionālo drošības padomi par to, ka viņi to uztver ļoti, ļoti nopietni un strādā pie īpašiem diplomātiskiem un ekonomiskiem rīkiem, kā arī militāras savaldīšanas, lai nepieļautu, ka šie kodolieroči tiek lietoti, ka tos pārvērš rīcībspējīgos ieročos un aprīko ar tiem starpkontinentālās raķetes, kas varētu aizsniegt mūsu valsti,” sacīja Kruzs.
Republikāņu senators no Kolorado Korijs Gārdners, “neieslīgstot detaļās par šo tikšanos”, pauda, ka tas, kas “mums, manuprāt, jādara, ir jāapzinās, ka gluži pamatoti esam atteikušies no stratēģiskās pacietības doktrīnas”.
“Tā būtībā nozīmēja, ka, ja vien rīkojies pietiekami slikti, pietiekami ilgi, tad saņēmi visu, ko vēlējies. Tagad jautājums šai administrācijai par spiedienu, ko varam īstenot uz Ziemeļkoreju un citiem reģionā, lai nodrošinātu, ka arī viņi īsteno spiedienu uz Ziemeļkoreju, liekot režīmam atteikties no kodolieročiem,” skaidroja Gārdners.
Citi senatori, jo īpaši demokrātu nometnē, pret Trampa administrāciju kritiski noskaņotā televīzijas kanāla CNN raidījumos pēc ārkārtas tikšanās atklāti kritizēja Baltā nama administrāciju par nepamatotas ažiotāžas radīšanu.
Sanāksmē viņi nav uzzinājuši nekā vairāk par to, kas bija zināms jau iepriekš, tostarp no visiem pieejamām ziņām plašsaziņas līdzekļos. Izskan pieņēmums, ka ārkārtas tikšanās sasaukta kā darbības demonstrācija, apritot Donalda Trampa 100 dienām amatā.
Tikmēr Ziemeļkoreja raksturīgā veidā ar paziņojumu savas valsts televīzijas kanālā asiem vārdiem un reāliem draudiem brīdinājusi ASV. Tiesa, Baltā nama vēsts adresāts, visticamāk, esot Phenjanas galvenais sabiedrotais — oficiālā Pekina, kurai tādējādi demonstrētas Trampa iespējas organizēt ASV politisko eliti un atgādināt, ka jebkāda rīcība solās būt strauja un izlēmīga.
Jau ziņots, ka ASV bija nosūtījušas aviācijas bāzes kuģi uz Korejas pussalu kā nepārprotamu brīdinājumu Ziemeļkorejai, kas pēdējā laikā vēl vairāk aktivizējusi kodolieroču un ballistisko raķešu izstrādi, apgalvojot, ka tas notiek, lai novērstu ASV radītos draudus.
Dažas dienas vēlāk Ziemeļkoreja militārajā parādē, kas notika par godu valsts dibinātāja Kima Irsena 105. dzimšanas dienai, demonstrējusi savas jaunākās militārās tehnoloģijas. Bet jau nākamajā dienā komunistiskā valsts mēģinājusi palaist kārtējo raķeti, taču mēģinājums izrādījies neveiksmīgs.
ASV kuģi gan pēcāk devās pretējā virzienā, nesasniedzot Ziemeļkoreju. Savukārt aizvadītajā nedēļā Ziemeļkoreja piedraudēja Austrālijai ar kodoluzbrukumu, ja tā turpinās atbalstīt ASV politiku.
