Tikšanās ar jauno ASV īpašo sūtni Ukrainas sarunās Kurtu Volkeru notiek šaurā žurnālistu lokā. Brisele Volkeram nebūt nav sveša. Te viņš ir pavadījis vairākus gadus, strādājot dažādos amatos NATO. Tostarp prezidenta Džordža Buša laikā viņš ir bijis arī ASV vēstnieks Ziemeļatlantijas aliansē. Tagad Volkeram ir jauns izaicinājums – konflikts Ukrainā.
Volkers: Mums ir zināms pamats optimismam
“Es domāju, ka mums ir zināms pamats optimismam. ASV ir gatava piedāvāt jaunu pieeju, Francijā ir ļoti aktīvs jaunais prezidents, kurš vēlas panākt progresu šajā jautājumā. Vācijā tuvojas vēlēšanas, un arī Krievijā tās ir gaidāmas nākamgad. Un tāpat
ir arī zināma sajūta, ka šī problēma Krievijai sāk izmaksāt pārāk dārgi.
Tādēļ mēs ceram, ka spēsim atrast risinājumu, kas būtu labāks par pašreizējo stāvokli. Mums ir jāmaina pašreizējais stāvoklis,'' saka Volkers.
Uzsākot savu pirmo patstāvīgo braucienu jaunajā amatā, Volkers intervijā BBC ir paziņojis, ka ASV varētu apsvērt ieroču piegādi Ukrainai. Tas ir izsaucis plašu rezonansi medijos daudzviet pasaulē. Tomēr Briselē Volkers nevēlējās šim jautājumam publiski pieskarties. Ir noprotams, ka tas ir pārāk jūtīgs temats un nekas Vašingtonā vēl līdz galam nav nolemts:
“Pirmkārt es vēlētos pasvītrot, ka šis ir ļoti aktīvs konflikts. Vienošanās par uguns pārtraukšanu tiek pārkāpta tūkstošiem reižu katru dienu. Tas ir radījis ārkārtīgās humānās sekas: daudzi ir bijuši spiesti pamest savas mājas un 10 000 ir nogalināti. Arī ievainoto skaits šogad ir palielinājies par 65%. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs jautājums, un līdz ar to ir būtiski, lai mēs to atrisinātu. Un tādēļ ASV tagad vēlas aktīvāk iesaistīties šajā procesā.”
Rit aktīvas sarunas ar visiem iesaistītajiem starptautiskajiem spēlētājiem
Īsi pēc Volkera apstiprināšanas jaunajā amatā atsevišķi analītiķi ir pieļāvuši, ka viņa aktīvā darbība varētu izjaukt esošos mēģinājumus noregulēt konfliktu Ukrainas austrumos. Netika izslēgts, ka tas varētu skart gan Minskas vienošanos, gan arī tā dēvēto Normandijas formātu, kurā regulāri tiekas Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas līderi.
Tomēr Volkers to noliedz, sakot, ka lielāka ASV iesaiste šajā jautājumā nāks tikai par labu. Tādēļ jaunais sūtnis šajā braucienā jau ir ticies ar visiem iesaistītajiem starptautiskajiem spēlētājiem, tostarp arī ar Francijas un Vācijas amatpersonām.
Turklāt viņa vizīte Briselē sakrita arī ar jaunu Amerikas sankciju pieņemšanu pret Krieviju ASV Kongresā. Tās ļauj ASV prezidentam Donaldam Trampam uzlikt ierobežojumus uzņēmumiem (tostarp Eiropas), kuri piedalās Krievijas naftas un gāzes ieguvē un piegādē. Tas ir pamatīgi saniknojis Briseli, kur uzskata, ka Vašingtonā viņu iebildumi nav pietiekami ņemti vērā. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pat ir paziņojis, ka Trampa pasludinātais princips “Amerika vispirms” nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses paliek pēdējā vietā.
Tomēr bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena konsultāciju uzņēmums “Rasmussen Global”, kas dod padomus Ukrainas valdībai, pasvītro, ka Eiropas satraukumam nav pamata. Jaunais sankciju likums tikai ieviesīs lielāku paredzamību un skaidrību ASV rīcībā, jo Tramps vairs nevarēs vienpersoniski atcelt piemērotos ierobežojumus.
Un arī Volkers no savas puses pasvītroja, ka ASV mērķis ir panākt, lai Maskava ievērotu Ukrainas teritoriālo vienotību, bet Kijeva garantētu drošību pilnīgi viesiem valsts iedzīvotājiem.
“Kad prezidents Tramps tikās ar prezidentu Putinu, viņš sacīja, ka Ukrainas konflikta atrisināšana ir ASV prioritāte, jo tas traucē attiecību uzlabošanai ar Krieviju, ko viņš vēlas panākt,” norādīja Volkers.
Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs ir sacījis, ka jaunās ASV sankcijas neietilpst veselā saprāta robežās un liedz uzlabot abu valstu attiecības.
Zināmu ietekmi uz Volkera centieniem varētu atstāt arī nesenie Trampa paziņojumi, ka Ukrainas amatpersonas it kā esot mēģinājušas palīdzēt Demokrātu partijas kandidātei Hilarijai Klintonei uzvarēt prezidenta vēlēšanās un traucējuši Trampa priekšvēlēšanu kampaņai. Pagaidām gan nekādu publisku pierādījumu tam nav. Tomēr diskusijas un izmeklēšana par Trampa un viņa sabiedroto saiknēm ar Krieviju arvien turpinās.
