ASV diplomāte: Kopīgo vērtību dēļ globālos jautājumos ASV un ES ir jāturas kopā

ASV un ES globālos jautājumos, piemēram, attiecībās ar Ziemeļkoreju, Irānu vai Venecuēlu ir jāstrādā kopā, jo abu pušu politika ir balstīta kopīgās vērtībās, intervijā Latvijas Radio norāda ASV Valsts sekretāra vietnieka pārstāve Elizabete Millarda.

Laikā, kad Eiropas Savienība (ES) ir pārņemta ar diskusijām par turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ir iecelts Valsts sekretāra vietnieks, kurš koordinēs turpmākās ASV diplomātiskās attiecības ar aptuveni 50 valstīm, tostarp Eiropas Savienībā. Šajā amatā turpmāk atradīsies Vess Mičels. Līdz ar to Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas birojs ir kļuvis par pirmo Valsts departamenta nodaļu, kurā ir beidzies gandrīz gadu ilgušais pārejas periods. Šajā nedēļā Latvijā viesojās arī biroja pārstāve un Vesa Mičela vietniece Elizabete Millarda.

Uģis Lībietis: Šajā nedēļā mēs atzīmējam gadu kopš ASV prezidenta vēlēšanām. Valsts departaments ir noslēdzis pārejas periodu, un varbūt mēs varam atskatīties uz to, kas ir mainījies šajā laikā? Un īpaši ASV un Eiropas Savienības attiecībās? Manuprāt, šajā okeāna pusē ir sajūta, ka attiecības ir mainījušās ļoti ievērojami, turklāt ne uz to labāko pusi.

Elizabete Millarda: Iespējams, ka mans viedoklis ir visai atšķirīgs. Es šajā darbā esmu salīdzinoši nesen, jo tikai pirms diviem mēnešiem es sāku strādāt par vecāko ārlietu dienesta speciālisti Eiropas un Eirāzijas birojā. Šajā laikā man ir bijusi iespēja tikties ar ļoti daudziem mūsu Eiropas draugiem, sabiedrotajiem un domubiedriem. Un es esmu secinājusi, ka sadarbība ir ārkārtīgi nozīmīga, un mēs ar saviem NATO sabiedrotajiem un citiem Eiropas partneriem varam sadarboties tik plašā jautājumu lokā. Tie nav tikai divpusējie jautājumi.

Vai nu tas ir kopējais darbs pie Ziemeļkorejas problēmas, Irānas vai Venecuēlas – jebkura globāla jautājuma – mums ir jāstrādā kopā. Jo Savienoto Valstu un Eiropas partnerība ir balstīta kopējās vērtībās.

Mūsu birojam ir arī jauns vadītājs – Vess Mičels, un, ja jūs paskatāties uz viņa līdzšinējo pieredzi, tad tieši šo attiecību stiprināšana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, jo tas ir stūrakmens plaukstošai, demokrātiskai un mierīgai pasaulei. Tāpēc es esmu ļoti optimistiski noskaņota.

Precizējot manu jautājumu – ir divi lieli lēmumi, kuri ir izraisījuši bažas Eiropas pusē. Tas ir ASV lēmums izstāties no Parīzes klimata vienošanās un lēmums pārskatīt Irānas kodolvienošanos. Abus šos projektus Eiropas Savienība uzskata par savu veiksmes stāstu, kur Eiropa ir uzņēmusies vadošās pozīcijas. Abi šie projekti ir sākuši darboties un jau nes rezultātus. Taču tagad mēs sajūtam prettriecienu no ASV puses.

Es gribētu uzsvērt, ka mēs joprojām esam uzticīgi klimata jautājumiem un mana valsts dara ļoti daudz, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām. Un patiesībā mēs esam ļoti zaļa valsts. Prezidents vēlas pārliecināties, lai, cīnoties ar klimata pārmaiņām, neciestu uzņēmēji. Arī pašlaik notiek klimata sarunas, un ASV, protams, tajās ir pārstāvētas. Prezidents ir paziņojis, ka mēs no līguma izstāsimies, ja nepārliecināsimies, ka bizness necietīs. Tāpēc es negribu piekrist, ka mēs neesam ieinteresēti klimata pārmaiņās un zaļajā ekonomikā.

Elizabete Millarda
Arī Irānas vienošanās gadījumā ir jāsaprot, ka Savienotās Valstis nav no tā izstājušās. Pirms dažām nedēļām prezidents paziņoja, ka nevar apstiprināt līgumā paredzētās darbības. Viņam tas bija jāapstiprina Kongresā, un tā bija izteikti amerikāņu iekšpolitiskā situācija – dialogs starp mūsu likumdevējvaru un izpildvaru. Prezidents atzīst, ka atsevišķi vienošanās punkti ir vāji, tie viņu satrauc, un būtu nepieciešams tos stiprināt. Arī Valsts sekretārs aicina izvērtēt, vai nav iespējams paralēls līgums. Taču galvenais mērķis ir nefokusēties tikai uz mazu daļu no Irānas uzvedības, ko dara šis līgums, bet gan uz visām citām satraucošajām lietām, ko dara Irāna un kas rada bažas mums un mūsu Eiropas partneriem. Irāna diemžēl turpina savu destabilizējošo ārpolitiku. Un tas mūs satrauc.

Ir arī tāds viedoklis, ka ASV attieksme pret Irānas vienošanos ietekmē arī Ziemeļkoreju un tās darbības. Un no mūsu skatu punkta liekas, ka šāda ASV svārstīšanās tikai destabilizē globālo situāciju. Kā jūs to komentētu?

Jūsu klausītājiem ir jāatgādina, ka Ziemeļkorejai šāda vienošanās bija jau pirms desmit gadiem un tā to pārkāpa. Visa pasaule saprot, ka

Ziemeļkorejai ir jāsēžas pie sarunu galda un ir nepieciešams diplomātisks risinājums šiem ļoti nopietnajiem un pilnībā nepieņemamajiem draudiem. Un, manuprāt, mums ir ļoti vienota starptautiska nostāja šajā jautājumā.

Tas atspoguļojas arī vienotībā Apvienotajās Nācijās, jo šādas rezolūcijas atbalsta ne tikai ASV un Eiropa, bet arī Ķīna, kurai ir ļoti nozīmīga loma krīzes risināšanā, un Krievija. Tā tiešām ir visa starptautiskā sabiedrība. Un par šiem jautājumiem mūsu prezidents runā arī savas Āzijas vizītes laikā. Taču galvenais ir panākt Ziemeļkorejas sēšanos pie sarunu galda.

Jūs jau pieminējāt attiecības ar Krieviju. Daži eksperti apgalvo, ka pēc prezidenta vēlēšanām ASV mēs esam atgriezušies gandrīz vai pie Aukstā kara situācijas, kad abas puses vai nu nesarunājas, vai nu bloķē viena otras lēmumus ANO Drošības padomē. Kādas jūs redzat iespējas uzlabot šīs attiecības un kāda varētu būt Eiropas Savienības loma? Jo, galu galā, mēs atrodamies šeit, pa vidu, mums ir nopietnas bažas par drošību, un dažubrīd šķiet, ka mēs tiekam izmantoti kā karalauks.

Kā jau es sākumā teicu, mēs ASV uzskatām, ka esam ļoti cieši sasaistīti ar Eiropu. Piemēram, gan mēs Amerikā, gan arī jūs šeit, Latvijā, esam dziļi noraizējušies par situāciju Ukrainā.

Mēs, protams, ceram, ka Krievija spers nepieciešamos soļus, lai izpildītu savas saistības un izvestu savus spēkus no Ukrainas un līdz ar to arī no Krimas. Tas nenozīmē, ka mums nav dialoga ar Krieviju.

Jā, sankcijas ir spēkā, un tās netiks atceltas, līdz nemainīsies situācija. Taču mums ir bijis ļoti nozīmīgs dialogs gan Sīrijas, gan Ziemeļkorejas jautājumā. Ir nepieciešama pārliecība par pārmaiņām Ukrainā, taču mums ir arī kopīgi jāsadarbojas dažādos globālos jautājumos.

Jūs jau minējāt, ka jaunā ASV ārpolitika ļoti lielā mērā ir balstīta uz amerikāņu uzņēmēju interesēm. Tāpēc šajā situācijā es gribētu runāt par Brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un ASV un divpusējām tirdzniecības attiecībām starp abām pusēm. Sarunas par šo vienošanos jau kādu laiku ir faktiski iesaldētas. Vai jūs uzskatāt, ka šajā jautājumā drīzumā varētu būt gaidāmas pārmaiņas, vai arī šis projekts patiesībā ir miris?

Manuprāt, mūsu administrācija un prezidents ir atvērti sarunām, jo prezidents ļoti augstu vērtē starptautisko tirdzniecību. Mēs apzināmies, ka divpusējā tirdzniecība starp ASV un Eiropas Savienību ir milzīga un tā sniedz labumu abām pusēm. Es gribētu teikt, ka ir jāskatās, kā risinās notikumi nākotnē. Taču mēs pilnīgi noteikti turpināsim sadarboties tirdzniecības jomā.

Neizskatās gan, ka ASV puse ir ļoti ieinteresēta šāda līguma noslēgšanā. Mēs redzam, ka ASV vai nu izstājas no dažādiem reģionāliem tirdzniecības līgumiem, vai nu vēlas šo veco dokumentu pārskatīšanu. Tāpēc varbūt arī rodas daudz pārpratumu un neizpratnes arī par šo tirdzniecības attiecību nākotni.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mana valdība ir uzticīga Eiropai un apzinās, cik liela loma tirdzniecībai ir labklājības celšanā.

Es zinu, ka ASV prezidents ļoti koncentrējas uz to, lai amerikāņu uzņēmumi nenokļūst neizdevīgā situācijā.

Mēs arī redzam, ka daudzi uzņēmumi no Eiropas, tostarp Latvijas, ir izveidojuši savas ražotnes un birojus Savienotajās Valstīs, radot jaunas darbavietas. Manuprāt, tas ir ļoti labi. Taču jāskatās, kā notikumi attīstīsies nākotnē. Eiropas Savienība pašlaik ir pārņemta ar savām attiecībām ar Lielbritāniju pēc tās izstāšanās no bloka, un mums visiem būs jāskatās, kāds būs gala rezultāts. Taču es esmu optimistiska par to, ka ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība tikai turpinās augt.

Es gribētu jautāt arī par pēdējā laikā izskanējušajiem komentāriem par to, ka varētu tikt slēgta ASV zaļo karšu loterija, lai apturētu arī eiropiešu pastiprināto interesi par iespējām doties dzīvot un strādāt ASV. Kā jūs komentētu šo situāciju, un vai tas nevar nākotnē ietekmēt arī eiropiešu attieksmi pret amerikāņiem?

Kad jūsu valstī notiek traģiski uzbrukumi, kuros iet bojā ārvalstu pilsoņi, tostarp no Eiropas valstīm, un kurus ir sarīkojusi persona, kas savulaik iekļuvusi valstī tieši vīzu loterijas programmas dēl, dabiska ir nepieciešamība šo programmu rūpīgi izvērtēt. Mūsu valsts ir imigrantu valsts, un mēs visi kādreiz esam nākuši no kaut kurienes citurienes. Mēs to ļoti augstu vērtējam un tiešām uzskatām, ka šī dažādība piešķir mūsu valstij spēku. Šāda attieksme nekur nepazudīs. Mēs arī vēlamies, lai mūsu draugi pie mums dodas tūrisma vai darījumu braucienos. Mēs to visu turpināsim, taču

būs nepieciešams sabalansēt drošības apsvērumus ar mūsu vēlmi palikt atvērtiem.

Taču atkal – es esmu optimistiski noskaņota par to, ka mēs arī turpmāk būsim atvērta valsts.

Un beigās tāds nedaudz filozofisks jautājums. Kā jūs raksturotu turpmāko ASV ārpolitikas virzību – vai tā būs patiesi globāla ārpolitika, vai tā būs koncentrēšanās uz atsevišķiem jūs interesējošiem reģioniem? Bieži vien izskan minējumi par to, vai ASV tiešām joprojām ir supervara. Protams, ne ekonomiskā ziņā. Un kādu jūs šajā ārpolitkā saskatāt Eiropas Savienības lomu?

Ja mēs paskatāmies, uz kurieni ceļo mūsu prezidents, mēs redzam, ka mūsu valsts ir patiešām globāli iesaistīta. Pašlaik, piemēram, prezidents atrodas, manuprāt, vēsturē ilgākajā vizītē Āzijā.

Tad tas parāda zināmu tendenci…

Es varbūt gluži tā neteiktu, jo viņš ir viesojies arī Eiropā. Un man jānorāda, ka tieši mūsu birojā ir pirmais oficiāli apstiprinātais Valsts sekretāra vietnieks. Un tam būtu jānosūta ļoti spēcīgs signāls par to, ka Eiropa joprojām ir mūsu ārpolitikas pašā centrā. Kā jau teicu sākumā, tas ne tikai apliecina mūsu uzticību kopīgajām vērtībām un likuma varai, bet tas ļauj mums arī kopīgi strādāt pie ļoti dažādiem sarežģītiem jautājumiem. Un tam ir jāturpinās.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti