Studente no Itālijas Vitorija uz Londonu pārvācās pirms diviem gadiem cerībās tur veidot savu nākotni. Viņa uzsāka studijas prestižajā Londonas Ekonomikas skolā, par kurām maksāja tikai pusi no mācību maksas. Dzīvot un strādāt Lielbritānijā viņa varēja bez vīzas. Šādas privilēģijas viņai bija kā Eiropas Savienības pilsonei.
Britu valdības solījumi par viņas nākotni ir skopi – līdz 2019.gadam noteikumi nemainīsies, bet kas būs pēc tam, nav zināms.
“Tas ir diezgan biedējoši, ka nezinām, kas īsti būs pēc izstāšanās. Es gribu strādāt Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka nestrādāšu Londonā,” saka Vitorija.
Viņa nav vienīgā, kas bažījas par nākotni. Vairāk nekā 60 tūkstoši studentu no Eiropas mācās universitātēs Lielbritānijā.
Tiesa, šogad eiropiešu pieteikumi vairāku gadu laikā pirmoreiz sarukuši par 5%.
Tas arī nozīmē, ka valstī ieplūdīs mazāk naudas, ko jaunieši izdod studijām. Tikmēr eiroskeptiķi ir optimistiski un norāda, ka arvien vairāk jauno prātu izdodas piesaistīt no citiem pasaules reģioniem.
“Mūsu universitātes saņem daudz pieprasījumus no Tālajiem Austrumiem, īpaši tagad. Un tie aug katru gadu. Pret katru Eiropas Savienības studentu, kas negrib šeit studēt, ir divi vai trīs studenti no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas, kas grib,” apgalvo UKIP pārstāvis Deivids Kartens.
Tomēr bažas par nākotni var apgrūtināt britu universitāšu spējas piesaistīt jaunos talantus un veicināt konkurētspēju.
