Arī Krievija grasās ierobežot ASV medijus

Krievijas parlaments plāno drīzumā ieviest ierobežojumus amerikāņu medijiem, kas darbojas Krievijā. Šādi Maskava reaģē uz Vašingtonas vēršanos pret Kremļa raidorganizāciju RT jeb “Russia Today” (RT), kas darbojas Amerikā.

Telekanāls, kaut šādai prasībai nepiekrīt, tomēr reģistrēsies „ārvalstu aģenta” statusā, bet arī vērsīsies tiesā. Savukārt Krievijas likumdevēji par „ārvalstu aģenta” statusa piemērošanu masu medijiem varētu balstot jau nākamnedēļ. Tas var skartu tādus ASV medijus kā telekanālu CNN un radiostaciju „Amerikas balss”.

Jauna nesaskaņu šķautne attiecībās starp ASV un Krieviju saistībā ar mediju darbību briedusi jau kādu laiku. Savienotās Valstis, tāpat kā citviet rietumvalstīs, Kremļa finansēto telekanālu RT uzskata par Maskavas propagandas ruporu. Septembrī Vašingtona telekanālam paziņoja, ka tā ASV bāzētajam atzaram – “RT America” – ir jāreģistrējas kā „ārvalstu aģentam” saskaņā ar Ārvalstu aģentu reģistrācijas likumu. To piemēro lobijiem un juristiem, kas pārstāv ārvalstu politiskās intereses, un tiem jāatklāj savas attiecības ar konkrēto ārvalstu valdību, kā arī informācija par savām aktivitātēm un finansēm.

Kopš tā laika telekanāla vadība sūdzējusies, tostarp Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Savienotajās Valstīs pret to vērsts spiediens. Maskava savukārt jau iepriekš brīdināja par atbildes soļiem, ja Vašingtona vērsīsies pret telekanālu.

Tagad radiorganizācija paziņojusi, ir spiesta pakļauties ASV varasiestāžu prasībai līdz pirmdienai reģistrēties kā „ārvalstu aģentam”, bet uzsver, ka vērsīsies tiesā.

Telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simonjana teica, ka ASV Tieslietu ministrija telekanālu RT nostādīja izvēles priekšā – ja tas nepiereģistrēsies kā „ārvalstu aģents”, tad draud konta iesaldēšana un vadītāja aizturēšana. „Mēs kategoriski nepiekrītam šai prasībai. Mēs uzskatām, ka šī prasība ir pretrunā ne tikai likumdošanai – un mēs to grasāmies pierādīt tiesā. Šī prasība ir diskriminējoša. Tā ir pretrunā arī demokrātijas un vārda brīvības principiem. Šī prasība mums nedod vienlīdzīgas konkurences iespējas ar citiem ārvalstu telekanāliem, kas darbojas ASV,” saka Simonjana.

Maskava piektdien reaģēja nekavējoties, uzreiz sākot konkrētas diskusijas par ASV mediju darbības ierobežošanu Krievijā. Tiek plānots paplašināt pirms dažiem gadiem Krievijā pieņemto likumu par „ārvalstu aģentiem”. Pašlaik tas attiecas uz nevalstiskajām organizācijām, kas saņem finansējumu no ārvalstīm. Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome nākamnedēļ grasās balsot, lai to paplašinātu un varētu piemērot arī masu medijiem. Tas varētu skart arī šo mediju lapas sociālajos tīklos, jo skartajiem medijiem būtu jāievieto uzraksts, ka tie ir „ārvalstu aģents”, piektdien teica Valsts domes vicespīkers Pjotrs Tolstojs.

Jau oktobrī Krievija parlamenta augšpalātas – Federālās sapulces komiteja sastādīja sarakstu ar nevēlamie masu medijiem, kuru darbība Krievijā var tikt ierobežota. Šajā sarakstā iekļuva tādi ASV mediji kā telekanāls CNN, radiostacija „Amerikas Balss” un radio „Brīvība”.

ASV bāzētais sociālais tīkls “Twitter” ar telekanālu RT un vēl vienu Kremļa finansētu mediju– ziņu aģentūru “Sputņik” saistītiem kontiem nesen bloķēja iespēju publicēt reklāmas. Tas saistīts ar apsūdzībām, ka abi mediji pērn ASV prezidenta vēlēšanu procesa laikā izplatījuši maldīgu informāciju.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti