Pagājušajā svētdienā Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā tika noskaidrotas tikai dažas deputātu vietas. Šodien otrajā un izšķirošajā kārtā sacenšas vadošie kandidāti, kas savos vēlēšanu apgabalos pirms nedēļas tomēr neieguva pietiekamu atbalstu tūlītējai uzvarai. Šodienas balsojumā tiks noskaidrots galīgais vietu sadalījums Nacionālajā Asamblejā, kur kopumā ir 577 deputātu krēsli.
Prognozes liecina, ka gaidāms proeiropeiski noskaņotā prezidenta Emanuēla Makrona tikai nesen dibinātās partijas „Uz priekšu, Francija!” triumfs. Saskaņā ar aptaujām, viņa partija varētu iegūt 400 līdz 470 krēslus jeb 70 līdz 80% vietu.
Līdz ar to centriski noskaņotais Makrons turpinātu revolūciju Francijas politikā, ko viņš aizsāka maijā kļūstot par pirmo valsts prezidentu pēdējās desmitgadēs, kurš nepieder nevienai no tradicionālajām politiskajām partijām.
Ja Markona partija tiešām iegūs tik lielu vairākumu, tas būs vēl viens satricinājums esošajai politiskajai kārtībai un pat var apdraudēt tradicionālo partiju izdzīvošanu. Konservatīvā, centriski labējā partija Republikāņi un tās sabiedrotie varētu iegūt 70 līdz 90 vietas, liecina aptaujas.
Bet pēdējos piecos gados iepriekšējā prezidenta Fransuā Olanda laikā valdošajiem sociālistiem draud apkaunojoša sagrāve – no vairākuma un gandrīz 300 vietām parlamentā kreisajiem nu var nākties samierināties vien ar aptuveni 20 deputātu krēsliem. Pārāk spožus panākums nesola arī galēji labēji noskaņotajai partijai Nacionālā Fronte, kaut tās līdere Marina Lepēna uzrādīja labus rezultātus nesen notikušajās prezidenta vēlēšanās.
Ņemot vērā prognozes par Makrona atbalstītāju nospiedošo vairākumu parlamentā, tradicionālie politiskie spēki pauduši bažas, ka viņa partijas dominance būs pārāk liela. Tāpēc konservatīvo un sociālistu politiķi, piesaucot demokrātiskās vērtības, vēlētājus aicinājuši nebalsot par Makrona partijas kandidātiem, bet izvēlēties citus kaut tikai tā iemesla dēļ, lai parlamentā būtu vērā ņemams politiskais pretsvars un opozīcija, kas varētu iesaistīties jēgpilnās debatēs un diskusijās ar valdību.
Daudz diskusiju bijis arī par zemo vēlētāju aktivitāti. Vēlēšanu pirmajā kartā pirms nedēļas piedalījās tikai nepilni 49% procenti balsstiesīgo, kas ir zemākais rādītājs pēdējās desmitgadēs. Šodien vēlētāju aktivitāte varētu būt vēl zemāka, un tas ļāvis Makrona kritiķiem apšaubīt viņam doto tautas mandātu reformu īstenošanai.
Proeiropeiski noskaņotajam Makronam, kas iestājas par dziļāku eiropeisko integrāciju, vairākums parlamentā nepieciešams, lai viņš varētu realizēt priekšvēlēšanu kampaņā solītas izmaiņas kā darba tirgus liberalizācija, izglītības sistēmas reforma un valsts sektorā strādājošo skaita samazināšana par 120 tūkstošiem.
Jau ziņots, ka Francijas parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā pārliecinoši uzvarēja prezidenta Emanuela Makrona partija. Makrona vadītā “Uz priekšu, Republika!” un tās partnere Demokrātiskā kustība ieguva 32,3% balsu. Otrajā vietā ierindojās konservatīvā Republikāņu partija ar 21,5% atbalstu, bet Nacionālā fronte – ar 13,2%.
