Ja piepildīsies pašreizējās prognozes, tad svētdien gaidāmās parlamenta vēlēšanas varētu kļūt par dienu, kad Bundestāgā pirmo reizi iekļūst radikālā partija “Alternatīva Vācijai”. Jaunākā vēlētāju aptauja, ko veica socioloģisko pētījumu institūts “Emnid”, ierindo šo pret imigrantiem noskaņoto politisko spēku trešajā vietā.
Šobrīd par viņiem ir gatavi balsot 11% vēlētāju.
Tomēr arī citas mazās partijas vēl nav atmetušas cerību kļūt par trešo lielāko partiju parlamentā. Par vēlētāju uzticību cīnās gan liberāldemokrāti, kuri iepriekšējās vēlēšanās nav spējuši pārvarēt 5% barjeru un līdz ar to ir zaudējuši visas deputātu vietas, gan zaļie, gan kreisie. Šo partiju atbalsts svārstās starp astoņiem un 10%.
Ilggadējās kancleres Angelas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti joprojām saglabā vadošās pozīcijas.
Par šo partiju ir gatavi balsot 36% vēlētāju. Savukārt par viņu sīvākajiem sāncenšiem sociāldemokrātiem – tikai 22%. Tas nozīmē, ka
Merkelei ir labas izredzes saglabāt kancleres krēslu jau ceturto termiņu pēc kārtas.
Tādēļ lielākais jautājums ir, kas kļūs par Merkeles koalīcijas partneriem. Šobrīd tie ir sociāldemokrāti. Tomēr viņu vietu labprāt ieņemtu “Brīvie demokrāti”, kuru nostāja daudzos jautājumos ir tuvāka Merkeles partijai.
Bet apmaiņā pret savu atbalstu viņi jau ir pieprasījuši finanšu ministra posteni. Kā zināms, šo amatu jau ilgstoši ieņemt Merkeles partijas biedrs Volfgangs Šoible. Pirmdien viņam aprit 75 gadi, no kuriem 45 ir pavadīti parlamenta deputāta vai ministra amatā. Uzstājoties jubilejas svinībās Ofenburgas pilsētā Vācijas dienvidos, Merkele nav devusi skaidru mājienu par to, vai viņa būtu gatava atdot finanšu ministra krēslu partijai ''Brīvie demokrāti''.
Tā vietā viņa sacīja, ka kopā ar Šoibli turpina cīņu, lai viņu partija paliktu pie varas vēl vismaz četrus gadus. Savukārt Šoible, kurš tiek bieži raksturots kā darbaholiķis, iepriekš deva mājienu, ka labprāt vadītu Finanšu ministriju arī nākamajā valdībā.
Tieši Šoible daudzviet Eiropā tiek uzskatīts par taupības politikas seju. Viņa palikšana finanšu ministra krēslā varētu palīdzēt saglabāt konservatīvo vēlētāju atbalstu kristīgajiem demokrātiem, kamēr Merkele un jaunais Francijas prezidents Emanuels Makrons nodarbosies ar dziļāku Eirozonas integrāciju.
Turpretī ''Brīvie demokrāti'' iebilst pret ciešāku Eirozonas valstu ekonomiku saplūšanu un vēlas atvieglot nosacījumus, uz kādiem valstis var izstāties no Eirozonas.
