Trīs gadi pēc MH17 traģēdijas: Upuru tuvinieki joprojām gaida vainīgo saukšanu pie atbildības

Pirmdien, 17. jūlijā, aprit trīs gadi, kopš Ukrainas austrumos tika notriekta Malaizijas pasažierus lidmašīna MH17. Bojā gāja visi pasažieri un apkalpes locekļi – 298 cilvēki. Lielākā daļa bija Nīderlandes pilsoņi.

Trīs gadus pēc traģēdijas upuru tuvinieki joprojām gaida vainīgo saukšanu pie atbildības. Līdz šim izmeklēšanā secināts, ka raķete izšauta no prokremlisko separātistu kontrolētās teritorijas, taču tas, kurš vainīgs – vēl nav paziņots. Pirmdien, 17. jūlijā, Nīderlandē notiks plaša piemiņas ceremonija, lai atklātu vērienīgu memoriālu upuru piemiņai. 

Atlūzas ziedošos saulespuķu laukos

2014.gada 17.jūlija pēcpusdienā bojā gāja visi 298 cilvēki, kas atradās aviokompānijas "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnā reisā no Amsterdamas uz Kualalumpuru. To notrieca Ukrainas austrumos, kur tobrīd nesen bija uzliesmojusi karadarbība, Kremļa atbalstītajiem separātistiem cenšoties savā kontrolē pārņemt vairāk teritorijas.

Divas trešdaļas – 193 upuri – bija nīderlandieši. Bojā gājušo mirstīgas atliekas un lidmašinas atlūzas tika izkaisīts ziedošos saulespuķu laukos.

Ņemot vērā nestabilo situāciju prokemlisko kaujinieku kontrolētajā teritorijā, izmeklētajiem mirstīgo atlieku un lidmašīnas atlūzu meklēšana prasīja vairākus mēnešus.

Arī pašlaik ziedoši un plaši dzeltenu saulespuķu lauki ir ļoti labi pārskatāmi no helikoptera, ar ko Latvijas Radio ieradās Doņeckas apgabala Mariupolē – pavisam netālu no kontaktlīnijas, aiz kuras teritoriju jau kontrolē prokremiliskie separātisti. No šejienes mazāk nekā 150 kilometru attālumā atrodas vieta, kur nogāzās notriektās pasažieru lidmašīnas atlūzas.

Šeit pāris dienas pirms katastrofas traģēdijas gadadienas Latvijas Radio tikās ar nīderlandieti Berendu de Grootu, kurš ir Eiropas Savienības diplomāts Ukrainā un kuram, tāpat kā daudziem citiem viņa tautiešiem, šis ir pārdomu laiks.

"Šorīt ierodoties Mariupolē, es sāku patiešām aptvert, ka traģēdija notika pirms trim gadiem šajā laikā, kā arī aptvert, cik tuvu mēs esam notikuma vietai. Un tad sāk ataust atmiņas. Atmiņas tādā ziņā, ka cilvēki, kas tur atradās, bija sabiedrības šķērsgriezums.

Arī tādā ziņā, ka, lai gan esam 17 miljonu nācija, ir apbrīnojami, cik daudz cilvēku caur draugiem vai radiem zināja kādu, kurš gāja bojā. Arī man tā bija. Tas liek aizdomāties," atzina Groots.

Vienojas vainīgos tiesāt Nīderlandē

Nīderlandes valdība šomēness paziņoja, ka visi aizdomās turētie lidmašīnas notriekšanas lietā tiks tiesāti Nīderlandē. Šādu lēmumu kopīgi pieņēmušas izmeklēšanā iesaistītās valstis – Austrālija, Beļģija, Malaizija, Nīderlande un Ukraina. Tās turpinās sadarboties tiesvedības procesā, kas aptvers visus upurus no 17 valstīm.

Starptautiskā izmeklēšanā tika secināts, ka lidmašīna tika notriekta ar raķeti "Buk", kas Ukrainā ievesta no Krievijas un izšauta no Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas. Tomēr līdz šīm nav nākts klajā ar paziņojumu, kurš nospieda mēlīti un ir atbildīgs par lidmašīnas notriekšanu. Krievija izmeklēšanas secinājumus noraida, tā savulaik ANO Drošības padomē arī bloķēja īpaša tribunāla izveidi, un vaino Kijevu.

Otra visvairāk cietusī valsts katastrofā ir Malaizija – bojā gāja 47 tās valstspiederīgie.

Malaizijas transporta ministrs Lio Tiongs Lai aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka aizdomās turētie, pret kuriem izvirzīs apsūdzības, varētu būt zināmi jau līdz šī gada beigām.

"Apvienotās izmeklēšanas komanda iztaujājusi vairāk nekā 200 lieciniekus, izgājusi cauri visām interneta lapām, arī ''Facebook" un "Twitter", lai savāktu visu iespējamo informāciju. Esam apkopojuši un detalizēti izpētījuši vairāk nekā miljons ierakstu internetā. Esam pārliecināti, ka, izmantojot visus šos datus, mēs spēsim identificēt vainīgos un viņiem izvirzīt apsūdzības Nīderlandes tiesā," sacīja ministrs.

Kijeva sola atbalstīt un palīdzēt Nīderlandei, cik vien iespējams, lai vainīgos sauktu pie atbildības. Pārliecību, ka tas izdosies, sarunā ar Latvijas Radio pauda Ukrainas ministrs jautājumos par pagaidu okupētajām teritorijām Vadims Černišs:

"Par šo šausmīgo traģēdiju atbildīgie ātrāk ir jāsauc pie atbildības. Man liekas, ka lieta lēni, bet pārliecinoši virzās uz to, ka vainīgie tiks sodīti. Pie tā strādā vairāku valstu visas tiesībsargājošās institūcijas. Es gribu, lai soda cilvēkus, kas vainīgi par šādu briesmīgu traģēdiju. Tas būs nopietns signāls visiem, kas vēl grib pastrādāt noziegumus."

Piesardzīgi par drīzu atrisinājumu

Tas, cik ilgi vēl būs jāgaida vainīgo saukšana pie atbildības, vai tas izdosies vai neizdosies, patlaban ir spekulācijas, savukārt uzskata Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns. Viņš uzsver, ka jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai izmeklēšanas process un centieni nonākt līdz patiesībai nepastājas:

"Ja mēs paraugāmies uz iepriekšējām traģēdijām, kas ir notikušas – tie nav jautājumi, kas var atrisināties gada, divu gadu laikā. Daudziem jautājumiem bieži vien ir nepieciešams ļoti ilgs laiks. Mēs atceramies, ka par notriekto tā saucamo Lokerbijas lidmašīnu – tur Kadafi uzņēmās atbildību, ja nemaldos, pēc gadiem 20. Tādēļ šajā situācijā pieļauju – ņemot vērā, ka šis konflikts austrumos joprojām ir dzīvs un karsts, kad emocijas joprojām sit augstu vilni, kad savstarpējie apvainojumi starp abām pusēm joprojām ir ļoti plaši – sagaidīt tūlītēju risinājumu ir grūti.

Svarīgi, neraugoties uz visu, nevis atstāt šo jautājumu kādai tālākai vēsturei, bet, manuprāt, svarīgi ir tas, ka ar katru soli mēs nonākam tuvāk patiesībai un taisnībai."

Līdzīgs viedoklis ir Nīderlandes diplomātam Grootam, kurš atzīst – cilvēki sagaida, ka sekos taisna tiesa, taču, vai tas notiks, pagaidām ir atklāts jautājums:

"Mēs visi zinām, cik grūti būs panākt, lai tas viss nonāk tiesā. Bet ir svarīgi iziet cauri visam procesam kā tādam. Tas ir svarīgi, pirmkārt, upuriem un viņu ģimenēm. Bet tas ir svarīgi arī starptautiskā līmenī, ka šādi noziegumi nepaliek bez sekām."

Pirmdien Nīderlandē notiks īpaša piemiņas ceremonija, kurā piedalīsies karalis un karaliene, un simtiem cilvēku. Ieradušies arī citu valstspiederīgo bojā gājušo tuvinieki no visas pasaules, lai atklātu memoriālu upuru piemiņai.

Tas ir vērienīgs, un nosaukts par "dzīvo" memoriālu – tas sastāv no 298 kokiem, katrs vienam upurim. Pie katra koka piemiņas plāksne ar vārdu tās centrā. Memoriālu ieskauj saulespuķu aplis.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārzemēs
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti