1989. gada 9.novembris ir nozīmīgs daudziem cilvēkiem ne tikai Vācijā, bet arī visur Eiropā, kur šo dienu atceras ar piemiņas pasākumiem.
Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš no Berlīnes stāsta, ka pilsētā ir jūtama īpaša atmosfēra, taču ne ar karodziņiem vai lentītēm visā pilsētā. Svētku noformējums ir tikai vietās, kur agrāk bijis Berlīnes mūris.
Tāpat ir daudz videomateriālu un fotogrāfiju, kas kalpo kā izglītojošais materiāls. "Tas ir acu augstumā un tam nevar paiet garām," stāsta Liniņš.
Viņš atgādina, ka vēl mūsdienas ir saglabājušās vairākas mūra sekcijas. Tiesa, daudz ir sagrauts un izpārdots kā suvenīri.
Vaicāts, vai Vācijas iedzīvotājiem Berlīnes mūra sagraušanas diena, ir nozīmīga, viņš norāda, ka daļai sabiedrībai tā ir svarīga. Tie ir cilvēki, kuri apzinās Vācijas vēsturi un tās krustpunktus.
Robežzona, kuru vēlāk nodēvēja par Berlīnes mūri, radās 1961.gada 13.augusta naktī, kad toreizējā Vācijas demokrātiskā republika pēkšņi slēdza robežu starp Austrumvāciju un Rietumberlīni, iekļaujot pilsētas daļu ciešā lokā. Diennakts laikā tapa dzeloņstiepļu žogs teju 155 km garumā, no tiem trešā daļa - tieši Berlīnē. Robežu visu diennakti apsargāja bruņoti karavīri ar suņiem.
1962.gadā 100 metru attālumā uzcēla otru žogu un izveidoja īstu "nāves joslu", lai novērstu Austrumvācijas iedzīvotāju bēgšanas mēģinājumus. Vēl divus gadus vēlāk dzeloņstieples nomainīja betona siena, bet pēc desmit gadiem - augsts dzelzsbetona mūris.
Robežu atvērta tikai pēc vairāk nekā divām desmitgadēm - 1989.gada 9.novembrī, un Berlīnes mūra krišana kļuva par Aukstā kara beigu sākumu un nozīmīgu impulsu arī bijušās PSRS sabrukumam.
