Neaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem uzbrukts mājās, skolās, slimnīcās un spēļu laukumos. Bieži vien mērķtiecīgi uzbrukumi veikti tieši nepilngadīgajiem, izmantojot tos kā dzīvos vairogus, nolaupot un piespiežot karot. Turklāt tieši bērni vissmagāk cietuši no slimībām, kas plosās karadarbības pārņemtajās zemēs.
Kā īpaši smaga situācija raksturota Dienvidsudānā, Centrālāfrikas Republikā, Sīrijā un Jemenā.
Āfrikā, Dienvidsudānā, kas pilsoņu konflikta dēļ atšķēlās no Sudānas 2011.gadā, bruņoto formējumu rindās šogad piespiests karot 20 000 bērnu. Nigērijā un Kamerūnā islāmistu organizācija “Boko Haram” piespiedusi vismaz 135 bērnus kļūt par pašnāvniekiem - spridzinātājiem, bet visaugstāko vardarbības palielinājumu Āfrikā pieredzējusi Centrālāfrikas Republika, kur bērni nogalināti, nolaupīti un izvaroti.
Humānā krīze padziļinājusies arī saistībā ar rohindžu minoritātes vajāšanu Āzijas valstī Mjanmā, kur bērnus pašlaik apdraud arī difterijas uzliesmojums.
Tuvajos Austrumos nemainīgi traģiska situācija saglabājas pilsoņu kara plosītajā Sīrijā, kur joprojām civiliedzīvotāju ģimenes ar bērniem atrodas autoritārā līdera Bašara al Asada armijas aplenktajos nemiernieku rajonos, ciešot no pirmās nepieciešamības preču trūkuma.
Jemenas pilsoņu karā šogad bojā gājuši un ievainoti vairāk nekā 5000 bērnu, turklāt tie ir oficiālie dati – patiesais upuru skaits varētu būt vēl daudz lielāks.
Austrumukrainā, pēc UNICEF datiem, nesprāgušu mīnu un lādiņu dēļ ik dienas ir apdraudēti 220 000 bērnu. Arī pēdējā diennakts Ukrainā atgādina, ka kara briesmas valsti nav pametušas – pēc Ukrainas varasiestāžu ziņām prokrieviskie kaujinieki pamieru pārkāpuši četras reizes, apšaudēs ievainojot divus karavīrus. Kopumā gada laikā konfliktā Ukrainā vidēji ievainojumus guvis vismaz viens bērns katru nedēļu.
UNICEF secina – nedrīkst pieļaut, ka šāda šokējoša vardarbība pret bērniem visā pasaulē kļūst par normu, un aicina ietekmīgās pasaules valstis darīt visu iespējamo, lai panāktu, ka konfliktos iesaistītās puses aizsargātu nepilngadīgos.
