Pusdiena

Šulca aiziešana no Eiropas Parlamenta var aizsākt lielas pārmaiņas ES politikā

Pusdiena

Pusdiena 26.11.2016

ANO: Mjanmā notiek «etniskā tīrīšana» pret vietējo musulmaņu minoritāti

ANO: Mjanmā notiek «etniskā tīrīšana» pret musulmaņu minoritāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Mjanmas valdības mērķis ir īstenot „etnisko tīrīšanu” pret valstī dzīvojošo musulmaņu etnisko minoritāti rohingjām. Tā paziņojusi ANO amatpersona, turpinot pienākt ziņām par Mjanmas armijas represijām pret islāmticīgo minoritāti, kas spiedusi tūkstošiem cilvēku bēgt un censties nokļūt kaimiņvalstī Bangladešā. Dienvidaustrumu Āzijas valstī saspīlējums starp budistu vairākumu un musulmaņu mazākumu bijis ilgstošs, un asiņainā vardarbībā izvērties arī iepriekš.

Etniski reliģiskā muslumaņu minoritāte Mjanmā – rohingjas – tiek uzskatīta par vienu apspiestākajām pasaulē. Viņu skaits ir aptuveni viens miljons cilvēku. Dienvidausturmu Āzijas valstī Mjanmā ir vairāk nekā 50 miljoni iedzīvotāju, un lielais vairākums ir budisti.

Pēdējās dienās tūkstošiem rohingju centušies bēgt no Mjanmas pāri robežai uz kaimiņvalsti Bangladešu, ziņojot par masu izvarošanām, spīdzināšanām, sistēmisku nogalināšanu un māju dedzināšanu, par to apsūdzot valsts armiju.

Apvienotās Nācijas lēš, ka līdz 30 000 rohingju pametuši savas mājas Mjanmā reģionā pie robežas ar Bangladešu, lai izbēgtu no karavīriem. Humānās palīdzības organizācijas vēsta, ka simtiem ģimeņu uzcēlušas pagaidu nometnes pierobežā, cerot tik uz Bangladešu. ANO vēsta, ka bez pienācīgas pārtikas un palīdzības vairāk nekā mēnesi bijuši 150 000 cilvēki, starp tiem 3000 bērnu.

Musulmaņu kopienai Mjanmā nekad nav tikusi piešķirt pilsonība, un budistu vairākums viņus drīzāk uzskata par nelegālajiem imigrantiem no kaimiņvalsts Bangladešas, kaut daudzi dzīvojuši Mjanmā jau paaudzēm.

Saspīlējums vardarbībā pāraudzis arī iepriekš, taču nesen atkal eskalējās pirms sešām nedēļām pēc uzbrukumiem policijas posteņiem. Armija uz to reaģēja stingri vēršoties pret musulmaņu minoritāti.

Starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" paziņojusi, ka Mjanmas bruņotie spēki pret rohingjām vērš „kolektīvo sodu”, nevis izmeklē un arestē konkrētus aizdomās turētos.

Organizācija vērtē, ka armijas reakcija pēc uzbrukumiem policijas posteņiem ir krietni pārspīlēta un nav samērīga.

Tikmēr Apvienoto Nāciju bēgļu aģentūras nodaļas vadītājs Bangladešas pierobežā Džons Makkisiks paziņojis, ka Mjanamas karavīri „nogalina cilvēkus, šauj uz viņiem, izvaro sievietes, dedzina un aplaupa mājas”, un piespiež cilvēkus bēgt pāri upei uz Bangladešu. Viņš pauda, ka Mjanmas valdības mērķis ir „etniskā tīrīšana”, lai atbrīvotos no musulmaņu minoritātes rohingjām.

Bangladešas valdība norāda, ka pie robežas sapulcējušies tūkstošiem cilvēku, taču atsakās viņus ielaist, tā vietā aicinot Mjanmu rīkoties, lai šie cilvēki nebēgtu.

ANO pārstāvis Džons Makkisiks norādīja, ka Bangaldešas valdībai pateikt, ka robeža ir atvērta, nozīmētu iedrošināt Mjanamas valdību turpināt vērsties pret rohingjām.

Mjanmas jaunā demokrātiskā valdība, kuru vada savulaik Nobela miera prēmijas laureāte Auna Sana Su Čī, noliedz apsūdzības. Armija ir liegusi pieeju reģionam, kur dzīvo rohingjas, tādēļ žurnālistiem un starptautiskajām organizācijām ir grūti iegūt neatkarīgu informāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti