Ziņojumā komisija pauž atbalstu Amerikas Savienoto Valstu, Francijas un Lielbritānijas pārstāvju viedoklim, ka bumbu ar zarīna gāzi uz pilsētu 2017.gada 4.aprīlī nometa Sīrijas valdības armijas lidmašīna. Uzbrukumā nemiernieku kontrolētajā Idlibas provincē valsts ziemeļrietumos gāja bojā vairāk nekā 87 cilvēki.
ASV, Francija un Lielbritānija vainu novēla uz Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu. Savienotās Valstis atbildēja ar spārnoto raķešu palaišanu uz Sīrijas valdības aviobāzi.
Tagad Rietumvalstu secinājumus apstiprinājusi ANO Drošības padomes 2015.izveidotā īpašā komisija, kas izmeklē ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā. Šī komisija nodēvēta par Kopīgo izmeklēšanas mehānismu, un tajā sadarbojas Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija un Apvienotās Nācijas.
Ceturtdien, 26. oktobrī, publicētajā paziņojumā komisija teica, „ir pārliecināta, ka Sīrijas Arābu Republika ir atbildīga par zarīna gāzes palaišanu Hān Šeihūnā 2017.gada 4.aprīlī.”
Starptautiskā cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch” reaģējot uz paziņojumu piektdien aicināja starptautisko sabiedrību, un konkrēti ANO Drošības padomei, noteikt sankcijas pret Asada režīmu.
Ņemot vērā dažādās nostājas Drošības padomē, kur Krievija iestājas par Damasku, tas pašreizējā situācijā diez vai būs iespējams.
Maskava, tāpat kā iepriekš šādos gadījumos, aicina nepārsteigties ar secinājumiem. Krievija uzstāja, ka aprīļa nāvējošo zarīna gāzes uzbrukumu var būt izraisījusi bumba, kas eksplodējusi tieši uz zemes, nevis Sīrijas gaisa spēku trieciens. Komentējot vakar publicēto ziņojumu, Maskava pauda, ka tajā ir „daudz pretrunu.”
ASV vēstniece Nikija Heilija savukārt atcērt, ka valstis, kas atsakās pieņem ziņojuma secinājumus, „cenšas pasargāt [Asada] režīmu.”
ASV ārlietu ministrs Rekss Tilersons savukārt ieņēma stingrāku Vašingtonas toni attiecībā uz Asadu, paziņojot, ka Savienotās Valstis neuzskata, ka „Asada režīmam ir nākotne”. Viņš uzstāja, ka „Asada ģimenes valdīšanas laiks tuvojas beigām.”
Pēdējos gados līdz šīm nesekmīgajās miera sarunās par kara izbeigšanu un politiskās pārejas periodu tieši Asada nākotne bijusi viens no karstākajiem diskusiju punktiem.
Maskava uz Tilersona komentāriem atbildēja, ka „nevajadzētu priekšlaicīgi noteikt neviena cilvēka nākotni.”
