Daudzas no izslavētajām nodokļu paradīzēm – Kaimanu salās, Bermudu salās, Menas salā, Seišelu salās un citās - ir izslavētas kā nodokļu paradīzes salas. Tajās visās savi biroji bija ārzonu juristkonsulu uzņēmumam “Appleby”. Šī ir ofšoru konsultantu juridiskā firma – ar senām tradīcijām, 73 partneriem un vairāk nekā 200 juristiem. Tieši no šejienes noplūda vairāk nekā 13 miljonu dokumentu un failu par klientu darījumiem. Tie nonāca vācu laikraksta “Sueddeutsche Zeitung” rīcībā, līdzīgi kā tas pagājušajā gadā notika ar "Panamas dokumentiem".
"Paradīzes dokumenti" atklāj pārsteidzoši skaļus vārdus.
Te parādās pasaules lielākās korporācijas “Facebook”, “Nike”, “Apple”, kas savus darījumus no Īrijas centušies pārcelt uz nodokļu ziņā pievilcīgāko Džērsijas salu.
Te minēts arī Anglijas karalienes Elizabetes vārds. Viņas nauda - privātie līdzekļi 10 miljoni mārciņu - investēti ofšoros Kaimanu salās un Bermudās. “Es esmu diezgan nikna uz tiem, kas viņai dod padomus un kas tagad apdraud viņas reputāciju,” neslēpj Anglijas parlamenta deputāte Mārgareta Hodža. “Ir taču tik acīmredzami, ja jūs atbildat par monarhijas naudu, tad ir jābūt tīrākam par tīru! Jūs nedrīkstat pat pietuvoties naudas atmazgāšanas, nodokļu nemaksāšanas netīrajai pasaulei vai pelnīt naudu kaut kādos apšaubāmos veidos,” norāda Hodža.
"Paradīzes dokumenti" atklāj, ka slavenais “Formula 1” pilots Luiss Hamiltons izmantojis Menas salu, lai izvairītos no PVN nomaksas, iegādājoties 130 miljonu mārciņu vērtu personīgo lidmašīnu. Menas salā šādu dārgo lidmašīnu īpašnieku ir daudz.
Te redzams arī slavenās grupas U2 līdera Bono vārds. Viņš investējis ofšoru kompānijās Menas salā un Gērnsijas salā, kas savukārt ieguldījušas lielveikalā “Aušra” Lietuvā – Utenas pilsētiņā - apmēram 80 km attālumā no Daugavpils.
Žurnālisti, kas mēnešiem strādājuši pie šo dokumentu analīzes, norāda – vairums darījumu, ko atklāj “Paradīzes dokumenti”, nav nelikumīgi, vismaz pie pašreizējās likumdošanas ne, bet tie ir neētiski.
Tieši tāpēc Eiropas Komisija (EK) uzsver – likumi jāmaina, lai šādu rīcību padarītu arī nelikumīgu. EK grib izveidot melno sarakstu ar šādām ārzonu nodokļu paradīzēm un ieviest pret tām sankcijas; grib stingrākus atklātības noteikumus nodokļu starpniekiem, bankām un juristiem un likt, lai uzņēmumi parāda – tieši kurā valstī cik ir nopelnīts, nevis uzrādīt mistiskas kopējās summas.
Taču atteikties no vieglas naudas iegūšanas ir grūti – skaidro Andris Vilks, viens no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) direktoriem.
“Nauda apiet valstu kases, un tā ir liela problēma. Lielbritānijā par to daudz runā, ASV,” saka Vilks. Viņš gan atzīst, ka ir valstis, kas pastāvošo kārtību nemainīs. “Negrib darīt! Šis ir jautājums, ka lobiji – gan politiskie, gan biznesa – ir pārāk spēcīgi joprojām un tā prakse ir bijusi pārāk ilga, lai to tā pēkšņi lauztu,” norāda viens no ERAB direktoriem.
Taču Luksemburgas, Panamas, tagad arī "Paradīzes dokumentu" noplūdes, kas parādījušas, tieši kā bagātie un slavenie optimizē savus nodokļus, ir radījuši lūzumu sabiedrības nostājā – sabiedrība ir nokaitināta.
“Mēs redzam, ka ļoti lieli slaveni brendi, korporācijas ir gadiem izmantojušas šīs shēmas.
Es domāju, ka tikai labāk kļūs, bet tas process būs lēns. Tur arī slēpjas atbilde, kā varētu mazināt nevienlīdzību.
No Latvijas mēs arī zinām - tāpat pietiekami nauda ir aizplūdusi ofšoros, gan arī mūsu lielā ēnu ekonomikā,” saka Vilks.
“Bet, ja mēs paskatāmies datus arī par attīstītām valstīm, tad tur varam redzēt – Lielbritānijā arī tiek runāts – re, kur mūsu nauda, kas aizgājusi ofšoros. Ar to mums pietiktu mūsu veselības institūciju darbam. Parādās konkrēti skaitļi un ko tas dod valstij. Tāpēc visām valstīm jāturpina strādāt. Es domāju, ka spiediens ir pieaugošs un nāks tikai jauni un jauni dati,” norāda viens no ERAB direktoriem.
Ņemot vērā to, cik daudz ir dažādu ārzonas kompāniju un starpnieku – visticamāk, ka šī nebūs pēdējā noplūde no nodokļu paradīzes.
Vēstīts, ka pirmās ziņas par jauniem nopludinātiem ārzonas dokumentiem izskanēja 6. novembrī. Kļuva zināms, ka daudzi turīgi un pasaulē pazīstami, dažādās nozarēs strādājoši cilvēki un kompānijas savu bagātību glabāja ārzonas, izvairoties no nodokļu maksāšanas. Viņu vidū bija Anglijas karaliene, U2 līderis Bono, autobraucējs Luiss Hamiltons un citi. Šis gadījums jau atkal licis Eiropas politiķiem runāt par likumdošanas maiņu, kas līdzekļu noguldīšanu padarītu tik neētisku vai pat nelikumīgu, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas daļēji izzustu. Tiesa, vienotas nostājas Eiropas politiķu vidū nav.
