Aģentūra LETA jau ziņoja, ka piektdien Zvejnieks nevienā no trim distancēm nesasniedza izšķirošās kārtas, bet sestdien viņš aizvadīja klasifikācijas slidojumus 500 un 1500 metru distancēs.
Īsākajā no tām viņš savā skrējienā finišēja pēc 42,690 sekundēm, izcīnot uzvaru, kas kopējā klasifikācijā latvietim deva 21.vietu 57 dalībnieku konkurencē.
Zvejnieks līdz ar to palika kā labākais aiz tiem 20 sportistiem, kuri tika ceturtdaļfinālā.
Savukārt 1500 metros viņš noslēgumā ieņēma 26.vietu. Sestdien savā klasifikācijas skrējienā Zvejnieks palika vien piektais.
Svētdien Zvejniekam vēl jāstartē 1000 metru gandarījuma slidojumā, savukārt sestdien pasaules čempionātā tiks noskaidroti uzvarētāji 500 un 1500 metru distancēs kā kungiem, tā dāmām.
LETA jau ziņoja, ka piektdien Zvejnieks, kurš ir vienīgais Latvijas pārstāvis pasaules čempionātā, vispirms 1500 metru distancē savā skrējienā palika trešais un nespēja iekļūt pusfinālā, ko sasniedza katra skrējiena divi ātrākie un trīs ātrākie pārējo laiku īpašnieki. Lai iekļūtu pusfinālā, latvietim vajadzēja slidot par 0,292 sekundēm ātrāk.
Līdzīgs liktenis latvieti piemeklēja arī 500 un 1000 metru distancēs. 500 metru priekšsacīkstēs viņš savā skrējienā bija otrais, kvalificējoties pamatsacensībām, kurās viņš savā skrējienā bija ceturtais un neiekļuva ceturtdaļfinālā. Tikmēr 1000 metros viņš sekmīgi pārvarēja priekšsacīkstes, bet vēlreiz apstājās nākamajā kārtā un neiekļuva ceturtdaļfinālā.
Kā februārī aģentūrai LETA atklāja izlases galvenā trenere Evita Krievāne, Latvijas šorttreka komanda izvirzījusi mērķi, sākot ar 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm, cīnīties par medaļām augstākā mēroga sacensībās. Latvijas šorttrekā izstrādāta programma 2016.-2022.gadam, kurā par mērķi izvirzīts pakāpenisks sportistu progress un cīņa par medaļām augstākā līmeņa sacensībās, turklāt ar komandu strādā angļu speciālists Stjuarts Horspūls.
