Jau pēc mazāk nekā pieciem mēnešiem Dienvidkorejā sāksies 13. ziemas olimpiskās spēles, taču problēmas Latvijas antidopinga sistēmā raisījušas bažas, ka teorētiski Latvijai startu olimpiskajās spēlēs varētu liegt.
Šogad Pasaules Antidopinga aģentūra dalībvalstīm izsūtīja anketas, lai pārbaudītu valstu antidopinga sistēmu atbilstību starptautiskajām prasībām. Jau aizpildot anketu secināts, ka Latvijai šajā jomā ir daudz problēmu. Divas galvenās no tām – dopinga kontrolei ir pārāk maz naudas, kas nozīmē maz pārbaudītu sportistu, un kontrolējošā iestāde nav neatkarīga. Šobrīd dopinga kontroli veic Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļa, kas ir ne tikai pakļauta pašam centram, bet arī Veselības ministrijai.
Par sporta politiku atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs norāda: “Mums nav bažas par to, ka pašreizējā sistēma pēc būtības neatbilst prasībām, bet mēs skatāmies, kā vērtē ārvalstu eksperti, un skatās tīri dokumentāli – juridisko skaidrojumu un arī likumus un noteikumus, tad mums viennozīmīgi ir problēma. Ir vairākas noteikumos ierakstītas lietas, ko dara antidopinga komiteja, lai gan pēc Pasaules Antidopinga kodeksa šīs lietas neatkarīgi jāpieņem šīs institūcijas vadītājam, kurš nevar būt nekādā veidā pat šķietami ietekmējams.”
Negaidot brīdi, kad Pasaules Antidopinga aģentūra Latvijai aizrādīs par trūkumiem, Veselības ministrija izstrādājusi plānu, kā neatbilstības novērst. Ministrija iesaka izveidot neatkarīgu Antidopinga biroju. Paredzēts arī krietni palielināt dopinga analīžu skaitu. Tam vajadzīgos 600 000 eiro valdība budžetā jau ieplānojusi, taču lēmumu par atsevišķa Antidopinga biroja izveidi valdība atlikusi Finanšu ministrijas iebildumu dēļ.
"Principā vienīgais iebildums ir par to, ka mums vajadzētu mēģināt atrast kādu efektīvāku veidu.
Mazās iestādes ar desmit cilvēkiem – manuprāt, nav īpaši gudri,” paudusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa uzskata, ka prasības par dopinga kontroļu neatkarību iespējams izpildīt, arī neveidojot jaunu iestādi, jo valsts pārvalde kopumā virzās uz iestāžu apvienošanu, padarot tās lielākas un efektīvākas.
“Saprotam, ka ir prasības, ka šai vienībai ir jābūt pietiekami neatkarīgai, bet es domāju, ka šīs nedēļas laikā mēs vēl varam padomāt kopīgi par kādiem risinājumiem,” uzskata ministre.
Tikmēr veselības ministre Anda Čakša norāda, ka Antidopinga birojs tikšot veidots uz Valsts sporta medicīnas centra bāzes, turklāt jaunas darba vietas nevajadzēs.
“Ja mēs skatāmies no valsts pārvaldes aspekta, tad, protams, mēs arī piekrītam, ka nevajag veidot papildus jaunas iestādes, bet mēs šobrīd ejam ar piedāvājumu reorganizēt esošu iestādi, pārdalot tās funkcijas un atstājot antidopingam atsevišķu vienu iestādi, kura nodrošinās šo autonomiju, kas ir viens no svarīgākajiem uzsvariem no šīs starptautiskās aģentūras,” uzskata Čakša.
Veselības ministrijas ieceri izveidot Antidopinga biroju kā atsevišķu iestādi atbalsta gan Izglītības ministrija, gan Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Valdība pie šī jautājuma sola atgriezties nākamnedēļ.
