Putins paziņoja, ka cer uz konstruktīvām attiecībām ar WADA un SOK, tajā pašā laikā Krievijas sportistu intereses tikšot aizsargātas visos līmeņos, vēstīja aģentūra TASS. Krievija vērsīšoties arī civilās tiesās, ko starptautiskie funkcionāri nevēloties pieļaut.
Krievijā tika atklāti reāli dopinga pārkāpumi, taču informācija par tiem tika publicēta attiecīgā laikā, lai ietekmētu Krievijas iekšpolitikas procesus, sacīja Putins. Jau iepriekš viņš pauda pārliecību, ka dopinga skandāla mērķis ir kompromitēt viņa priekšvēlēšanu kampaņu pirms nākamgad paredzētajām Krievijas prezidenta vēlēšanām. "Man nav šaubu, ka mūsu gadījumā ir politisks zemteksts," viņš teica.
Putins arī vērsās pret preparātu lietošanu, kas sportā ir aizliegti, tomēr pēc terapeitiskas nepieciešamības atlēti tos izņēmuma kārtā drīkst lietot. Krievijas prezidents uzskata, ka šādiem sportistiem būtu jāstartē ārpus konkurences.
Dopinga krāpšanas sistēmu Soču ziemas olimpiskajās spēlēs pērn publicētajā ziņojumā atklāja WADA neatkarīgā komisija Ričarda Maklarena vadībā. Par vienu no galvenajiem komisijas informācijas avotiem kļuva bijušais Maskavas antidopinga laboratorijas vadītājs Grigorijs Rodčenkovs, kurš pēc Soču spēlēm aizbēga uz ASV.
Putins pauda pārliecību, ka Rodčenkova informācija nav uzticama, jo bijušais speciālists iepriekš ir krāpies, viņam ir nestabila psihe, par ko liecina pašnāvības mēģinājums, turklāt pašlaik bēgli var ietekmēt ASV specdienesti. Par Rodčenkova drošību Amerikā liecinieku aizsardzības programmā gādā Federālais izmeklēšanas birojs (FIB). Krievijas prezidents sacīja, ka Rodčenkova iecelšana amatā savulaik bija kļūda, par kuru atbildīgie viņam ir zināmi.
Iebildumi Putinam ir arī pret skrāpējumiem dopinga analīžu pudelīšu iekšpusē, ko SOK komisija atzina par nepārprotamu pierādījumu trauku uzlaušanai. Pēc Krievijas prezidenta domām, sākotnēji olimpisko spēļu noslēgumā pret Krieviju nevienam iebildumu nebija, un nav zināms, kad parādījās skrāpējumi, bet starptautisko organizāciju iebildumi esot radušies ārēja spiediena dēļ.
WADA ceturtdien informēs starptautiskās sporta veidu federācijas par 300 Krievijas elites sportistiem, kuru pozitīvās dopinga analīzes no 2012.gada septembra līdz 2015.gada septembrim tika aizstātas ar tīriem paraugiem. Maskavas antidopinga laboratorijas datu bāzē bija apmēram desmit tūkstoši personu, kuru loks pirms informācijas publicēšanas tika sašaurināts līdz vislabākajiem, kuri startēja starptautiskā līmenī.
SOK izmeklēšana par Krievijas dopinga programmu Soču olimpiskajās spēlēs ir skārusi jau 46 sportistus. Krievija pieņēma SOK sodu un Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs varēs startēt tikai SOK apstiprināti atlēti zem neitrāla karoga, tomēr Krievijas sporta funkcionāri arvien apgalvo, ka sankcijas ir nepelnītas un pret sporta lielvalsti tās nopelnu graušanai tiek īstenota sazvērestība.