Millers antidopinga konferencē Vestminsterā pauda pārliecību, ka ķermenī ievadītus mikročipus jau drīzā nākotnē varētu izmantot dopinga lietotāji, lai saņemtu informāciju, kad aizliegto vielu koncentrācija asinīs atgriežas pieļaujamās normas robežās. Viņaprāt, tādēļ jāiet līdzi laikam un jāčipē sportisti, līdzko būs pieejama attiecīga tehnoloģija.
Savukārt iebildes par privātuma pārkāpumu Millers noraida, norādot uz katra brīvprātīgu iesaistīšanos sportā un attiecīgu noteikumu pieņemšanu.
"Daži saka, ka cilvēkiem to [čipēšanu] nevajadzētu darīt," sacīja Millers. "Taču mēs [briti] esam suņu mīļotāju nācija. Ja esam gatavi čipēt suņus, kam tas acīmredzot nekaitē, tad kādēļ neesam gatavi to darīt paši sev? Daži saka, ka tā ir ielaušanās privātumā, taču sports ir klubs, kam var nepievienoties, ja nav vēlēšanās ievērot tā noteikumus."
Ar čipiem nebūs iespējams manipulēt un tie sniegs pilnvērtīgu informāciju, turpretim pašreizējās dopinga kontroles metodes ļauj tikai noteikt aizliegtu vielu atrašanos organismā analīžu ņemšanas brīdī, uzsvēra Millers, kurš pirms kļūšanas par WOA prezidentu bija Starptautiskās Regbija padomes vadītājs.
Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis iepriekš Latvijas Radio atzina, ka antidopinga uzraudzībai vieglāk būtu sportistiem ievadīt mikročipu vai uzlikt kādu sprādzi.
