Jaunais pedagogu darba samaksas modelis ir izstrādāts ar mērķi, lai motivētu skolotājus un trenerus strādāt labāk un par darbu saņemtu arī adekvātu atalgojumu, sacīja IZM sporta departamenta vadītājs Edgars Severs. Tikmēr Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe neuzskata, ka modelis izstrādāts tā, lai stimulētu sporta trenerus strādāt.
Jaunajā atalgojuma modelī par sporta pedagogu algām treneri „nolikti” zemākajā kategorijā, jo sporta skolotāja alga ir atkarīga no skolas lieluma jeb skolēna skaita tajā. Ņemot vērā šo kritēriju, skolas ir iedalītas četrās grupās. Latvijas Radio apmeklēja Smilteni un Drabešus Vidzemē, lai noskaidrotu, kā jauno modeli vērtē savulaik Latvijā par vienu no labākajiem atzītais jaunais treneris Guntars Markss, kā arī 2006.gada Gada sporta skolotājs Austris Āboltiņš. Veiksmīgas šķēpmetēju kluba sadarbības rezultātā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Starptautisko Vieglatlētikas federāciju, realizēja projektu par jauno šķēpmetēju atlasi un Guntaram Marksam savulaik uzticēja projektu īstenot Vidzemē.
Murjāņu skolā esošajiem audzēkņiem Guntara Marksa trenētos smilteniešus līdz šim nav izdevies uzvarēt. Starp slavenākiem viņa audzēkņiem ir šķēpmetēja Līna Mūze, kura 14 gados augstumā lēca 1,62 metrus, bet pamazām nosvērās par labu šķēpam.
Smiltenietis ir arī Intars Išējevs - Pasaules jaunatnes olimpiādes bronzas laureāts. Arī pērn Jāzeps Groza izcīnīja devīto vietu Pasaules jaunatnes olimpiādē Ķīnā, uzvarēja Eiropas atlases sacensību kvalifikācijā un Latvijas ziemas čempionātā vecumā līdz 18 gadiem. Matīss Velps uzvarēja Baltijas čempionātā, kā arī Latvijas čempionātā šķēpa mešanā vecumā līdz 18 gadiem un citi.
Marksa rīkotajos pasākumos sapulcināti vairāk par 100 dalībniekiem katrā - gan Smiltene-Valga šķēpraižu sacīkstē, gan arī Tautas skrējienā ''Smiltenes apļi''. Smiltenes sporta centra vadītājs, arī vieglatlētikas treneris Guntars Markss uzskata, ka nozarē strādājošajiem alga ir nepietiekama. Viņaprāt, alga ir jānopelna, un sistēmas nepilnības daudzi treneri izmanto.
Tikmēr Drabešu muižai - Drabešu internātpamatskolas lielajai ēkai ir sava vēsture. Nosaukumu muiža ieguvusi no kāda poļa Drobiša, bet trīs gadus par bērnu nama un pamatskolas pārzini strādājis dzejnieks Aleksandrs Čaks. Par to liecina piemiņas plāksne pie skolas, un pie bijušās muižas iestādītā Čaka piemiņas birzs.
Šeit strādā Amatas novada gada "Gada cilvēks 2014" - Austris Āboliņš, kurš titulu "Par ieguldījumu novada sporta dzīves attīstībā un popularizēšanā'' saņēma astoņus gadus pēc tam, kad tika atzīts par Gada balvas sportā „Labāko sporta skolotāju”.
Drabešu internātpamatskolas sporta skolotājs Latvijas Radio izrādīja skolu, kā arī trenažierus, kurus savulaik izmantoja Kristers Serģis un Artis Rasmanis. Sporta skolotājs Austris Āboliņš izstāsta, kā metis kaunu pie malas un panācis to, ka Rīgas ''Dinamo'' uzdāvināja 25 slidu pārus. Bērni ziemās slido gan uz Āraišu ezera, gan blakus skolai esošā dīķa ledus. Skolēnu pašdarinātajām mēbelēm ir cita vērtība, pie sienas skolas labāko atlētu fotogrāfijas apliecina, ka sporta klubs "Ašais" dibināts ar mērķi sasniegt labākus rezultātus.
Sporta skolās, kur ir profesionālās ievirzes programmas, trenerim mainīta sistēma, kas līdz šim finansēja tikai pašvaldību dibinātas sporta skolas, bet privātus sporta klubus vispār nefinansēja. Taču ir negatīva tendence, kas tagad attīstās - pagājuši seši gadi kopš krīzes gadiem, kad noņemts finansējums sporta skolām. Septembrī ir atjaunots 100% atbalsts sporta skolām, taču ir negatīva tendence, norāda IZM pārstāvis Severs. Jau šobrīd Latvijā trūkst treneru un stundu samazinājums no 40 uz 36 jautājumu neatrisinās, jo treneri zaudē atalgojumā, iegūstot dažas brīvās stundas.
IZM ministres Mārītes Seiles reakcija tiek gaidīta, jo ar premjeri Laimdotu Straujumu šis jautājums izrunāts Nacionālajā sporta padomē. Bija dots premjeres uzdevums nozares ministrei šo jautājumu risināt, vismaz apspriest ar nozares profesionāļiem, taču tas nav izdarīts, intervijā Latvijas Radio sacīja Zaļupe. Premjere solījusi šo jautājumu ņemt savā kontrolē un aktualizēt. Arī Latvijas Radio turpinās sekot tematam - sestdien, 17.oktobrī, plkst.13 raidījumā "Piespēle".
