Tomēr aiz šiem panākumiem ir arī kāds cilvēks, kurš negozējas ziņu teikumos vai virsrakstos – tā ir paralimpiešu delegācijas vadītāja Rio Zane Skujiņa. Viņa ir jaunākā šādu pienākumu veicēja spēļu vēsturē – vēl nav pārsniegusi 24 gadu slieksni.
Zanes pienākumos neietilpa tikai būt klāt spožajos mirkļos, kad paralimpiešiem tika pasniegtas medaļas. Viņas darba pienākumos ietilpa dažādas lietas, piemēram, tikt galā ar kanalizācijas problēmām sportistu mītnē. “Nav tā, ka es varu stāvēt tika pie spožajiem mirkļiem. Uzņemos atbildību, kad sportistiem neiet tik labi, kā cerēts,” Latvijas Radio atzina Skujiņa.
Atceroties paralimpiskās spēles Rio, Zane pastāstīja, ka delegācijā bija 11 sportisti, kas pārstāv sešus dažādus sporta veidus. Katram bijis savs grafiks. Jau no paša sākuma Zane sapratusi, ka komanda nav saliedēta un mēģinājusi šo situāciju atrisināt – ar “team building” aktivitātēm centusies šos 11 cilvēkus saliedēt. Tas izdevies, jo paralimpisko spēļu noslēgumā paralimpieši atzinuši, ka tik saliedēti viņi nekad neesot jutušies.
Vislielāko pozitīvo lādiņu paralimpieši un, protams, arī Zane, jutuši, kad Latvija izcīnīja pirmo paralimpisko medaļu – Aigars Apinis izcīnīja zeltu diska mešanā. “Tas iedeva grūdienu ne tikai man, bet visai komandai,” atzina Zane. Radusies sajūta, ka nu maisam gals vaļā. Turklāt iepriekš Apinim bijušas veselības problēmas – iepriekšējā dienā iekaisusi auss.
Paralimpiskās spēles Latvijai atnesa četras medaļas – divas zelta un divas bronzas medaļas. Taču viņi negrasās apstāties pie sasniegtā. Nākamā gada budžets paralimpiskajam sportam ir labāks nekā pērn, un tas ļauj kaldināt plānus par vieglatlētikas laukuma un sporta zāles izveidi, kas būtu piemērota paralimpiešiem.
