Jau vairākus gadus muzeja krātuve pamazām pildās ar esošo un bijušo olimpiešu trofejām, tērpiem un ekipējuma detaļām, kuras vēl pirms izstādīšanas bija iespēja aplūkot Latvijas Televīzijas filmēšanas komandai.
Sporta muzeja darbinieki aktīvi seko līdzi notikumiem Phjončhanā. Īpaši jau atklāšanas ceremonijai, kurā Latvijas karogu nesa bobslejists Daumants Dreiškens. Viņš savas trofejas jau ir nogādājis Sporta muzejā. Tāpat te apskatāmas arī bobslejistu Jāņa Ķipura un Jāņa Miņina trofejas.
Muzejā stāsta, ka diezgan grūti ir pierunāt sportistus atdot muzejam savas izcīnītās olimpiskās medaļas, it īpaši, ja tās iegūtas nesen. Iespējams, lielākā muzeja vērtība ir Latvijas valsts pirmās olimpiskās medaļas ieguvēja, soļotāja Jāņa Daliņa kausi, kuri 50 gadus nogulēja zem zemes, pirms ģimene tos uzdāvināja muzejam.
Šī gada laikā sporta muzeju plānots pārvērst mūsu olimpiešu goda zālē. Apzināti vairāk nekā 130 sportisti, kuri pamazām nes uz muzeju savas trofejas, formas un ekipējumu, kas pagaidām glabājas krātuvē.
Olimpiešu goda zāli plānots pabeigt līdz valsts svētkiem, bet jau uzreiz pēc šo spēļu noslēguma muzejā taps Korejas olimpiskajām spēlēm veltīts stends.
Un uzreiz pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm muzejā parādīsies arī kāds īpašs eksponāts – skeletona simulators, kas ļaus izbraukt 1200 m garo Siguldas trasi no paša Martina Dukura skatupunkta.
