Vietējie iedzīvotāji bažījas, ka mazā kalnu pilsētiņa Phjončhana vienā no trūcīgākajiem Dienvidkorejas reģioniem olimpisko spēļu noslēgumā tiks pamesta vienatnē, cīnāmies ar nevienam vairs nevajadzīgās infrastruktūras uzturēšanu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka pēc ziemas olimpiskajām spēlēm vēl jo grūtāk ir atrast racionālu pielietojumu no jauna uzbūvētiem sporta objektiem.
Olimpisko spēļu sarīkošana Dienvidkorejai izmaksās apmēram 11 miljardus eiro, kas ir apmēram par trešdaļu vairāk nekā tika plānots rīkošanas tiesību iegūšanas brīdī 2011.gadā.
Dienvidkorejai ir pozitīva pieredze 1988.gada Seulas vasaras olimpisko spēļu rīkošanā, kas valsts galvaspilsētai palīdzēja pārvērsties modernā metropolē. Taču atšķirīga noskaņa ir par Phjončhanas spēlēm, kur pašvaldībā ar 40 000 iedzīvotāju uzcelts vizuāli pievilcīgs olimpiskais stadions 35 000 skatītāju. Tā mūžs gan nebūs ilgs - pēc olimpisko un paralimpisko spēļu noslēguma piecstūraino būvi nojauks.
Plānots arī nojaukt kalnu slēpošanas nobrauciena trases infrastruktūru, lai atjaunotu sākotnējo vidi. Meža atjaunošanai vietējā pašvaldība no centrālās valdības grib saņemt 80 miljonu eiro kompensāciju.
Pārdesmit kilometru no Phjončhanas attālajā piejūras pilsētā Džanunā notiks hokeja spēles un slidošanas sacensības. Pagaidām nav skaidrs, kas notiks ar ātrslidošanas arēnu - vietējā vara noraidīja iespēju pēc olimpiskajām spēlēm tur ierīkot saldētu zivju noliktavu. Sabiedrības atbalstu neguva arī piedāvājums pārveidot arēnu par derību iestādi, kur varētu likt likmes slidošanas sacensībās. Arī hokeja arēnas nākotne nav skaidra, jo izjuka plāns tur iekārtot uzņēmumu hokeja komandu centru.
Taču lielākās bažas ir par Phjončhanas bobsleja un skeletona trasi, tramplīnlēkšanas kalnu, kā arī biatlona un distanču slēpošanas objektiem. Dienvidkorejā ziemas sports nav populāra brīvā laika pavadīšanas iespēja, un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) inspekcija augustā brīdināja, ka ir risks olimpiskajiem objektiem pārvērsties par "baltajiem ziloņiem".
Vietējā pašvaldība prasa Dienvidkorejas valdībai pēc spēļu beigām finansēt vismaz četrus objektus - ātrslidošanas arēnu, hokeja centru, bobsleja un kamaniņu trasi, kā arī tramplīnlēkšanas kalnu. Tas ļautu pašvaldībai gadā ietaupīt apmēram 4,5 miljonus eiro.
Tomēr Dienvidkorejas valdība neko nesola, norādot, ka tas būtu netaisnīgi pret citām pašvaldībām, kas risina tādas pašas problēmas pēc citiem lieliem sporta notikumiem, piemēram 2014.gadā rīkotajām Āzijas spēlēm. Turklāt atšķirībā no Seulas olimpiskajām spēlēm un 2002.gada Pasaules kausa futbolā, ko Dienvidkorejai rosināja piesaistīt valsts valdība, Phjončhanas spēles ir provinces pašvaldības ideja bez Seulas finansējuma solījumiem.
Uzskata, ka Phjončhanas olimpiskās būves Dienvidkorejas trūcīgākās provinces budžetā ik gadu radīs septiņu miljonu eiro deficītu.
