Martins ceturtais, pirmoreiz pēdējos trijos gados netiekot uz goda pjedestāla, kur šoreiz uz augstākā pakāpiena gozējās nākamo olimpisko spēļu mājvietas Dienvidkorejas pārstāvis Juns Sunbins, kurš pērnajā sezonā Pasaules kausa summā piekāpās Martinam. Tomasam šoreiz 13.vieta.
Sportistu tēvs un treneris Dainis Dukurs bija skarbs, sakot, ka savu reizi jādabū pa degunu, lai saprastu, ka pašiem kļūdas jālabo. Cerams, mūsu skeletonisti būs pienācīgi trenējušies Kalgari trasē, kur savulaik par olimpisko čempionu bobslejā kļuva Jānis Ķipurs. Savukārt "Liepājas metālmeistars" laikus palīdzējis ar jaunām slidām un sezonas otrais posms Leikplesidā, cerams, būs veiksmīgāks.
"Liepājas metālmeistara" ražošanas vadītājs Māris Balodis pastāstīja, ka pēc sportistu nedienām paziņas teikuši, ka varētu būt vajadzīga palīdzība. Balodis pazvanījis Dukuriem uz Kanādu un noskaidrojis, kas vajadzīgs. Vairāki slidu komplekti jau iepriekš bija pusgatavā stadijā, tādēļ nedēļas laikā varēs būt gatavi.
Dāmu konkurencē mūsu labākā braucēja un pasaules junioru čempione Lelde Priedulēna Vistlerā iekļuva pirmajā desmitniekā - viņai devītā vieta. Tā kā pagājušās sezonas finišā viņai pietrūka sekundes simtdaļas līdz pirmajam pjedestālam, jātur īkšķi nākamajos startos.
Par augstām vietām pagaidām tikai sapņo mūsu biatlonisti, taču tā nav utopija. Andrejs Rastorgujevs, nebūdams īsti vesels, sezonā pirmajā Pasaules kausa posmā sprintā bija 18., iedzīšanas distancē - 31., toties individuālajā distancē patīkami pārsteidza ar 6.vietu, kas ir otrais labākais rezultāts viņa karjerā. Divkārtējā pasaules čempionātu medaļnieka Ilmāra Briča atgriešanās Pasaules kausā pēc četru gadu pārtraukuma nevainagojās ar izcilām vietām, taču kā psiholoģisks pienesums, it īpaši jaunajiem, tas vērtējams ļoti pozitīvi.
Kas attiecas uz pašmāju trakumu - florbolu, kas finišēs svētdien, tas sākās ar fanu trakumu un diviem loģiskiem zaudējumiem pret čempioniem zviedriem un laureātiem čehiem. Sekoja neloģisks neizšķirts pret norvēģiem un dramatisks zaudējums Dānijai. Līdz ar to sapnis par medaļām Rīgā paliek neizsapņots.
Ja atgriežas uz zemes pie pankūkām, piedeg parasti pirmās, un ne katru reizi. Nāks jauni starti, būs jaunas cerības un panākumi. Arī šajā vecajā gadā.