Latvijas sportisti dodas uz nedzirdīgo vasaras olimpiskajām spēlēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lai gan vizuāli dzirdīgu cilvēku no nedzirdīga atšķirt nevar, nedzirdīgie nevar piedalīties ne tradicionālajās olimpiskajās spēlēs, ne paralimpiskajās spēlēs, ja vien viņiem nav vēl kāda invaliditāte.

Tāpēc jau 22. reizi tiek rīkotas nedzirdīgo vasaras olimpiskās spēles. Tās tradicionāli notiek ik pēc četriem gadiem. Šogad jūlija beigās Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā Latviju pārstāvēs 15 nedzirdīgi un vājdzirdīgi sportisti.

Nedzirdīgi sportisti nedzird starta šāvienu, nedzird tiesneša svilpi, bet savā starpā lielākoties sazinās zīmju valodā. Tāpēc nedzirdīgo sporta spēlēs ir daudz atšķirīgu elementu, piemēram, skaņa aizstāta ar gaismas signāliem.

Trenere Mārīte Lūse sacensībām gatavo gan dzirdīgus, gan nedzirdīgus sportistus. „Tīri arī fizioloģiskā ziņā, jo viņiem – vājdzirdīgajiem ir drusku traucēta koordinācija, un daudzus vingrinājumus viņiem daudz sarežģītāk izpildīt, jo viņiem tās izjūtas ir drusku savādākas,” saka trenere Mārīte Lūse.

Varis Strazdiņš stāsta – nedzirdīgo olimpiskās spēles ir lielākais notikums sporta dzīvē visiem pasaules vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem. Pirmo reizi tās sarīkoja 1924. gadā Parīzē. Arī pirmajās spēlēs piedalījās Latvijas sportists. Pašlaik aptuveni 4000 sportistu no 80 valstīm sacenšas 19 sporta veidos. Šogad Bulgārijas galvaspilsētā – Sofijā Latviju pārstāvēs 15 sportisti – sešos sporta veidos – vieglatlētikā, boulingā, peldēšanā, teikvando, kalnu riteņbraukšanā un orientēšanās sportā. „Nekas šajās nedzirdīgo olimpiskajās spēlēs netiek dāvināts, viss ir pašiem jāizcīna līdzvērtīgā konkurencē,” uzsver Strazdiņš.

Tieši slimība – bērnībā pārciestais vidusauss iekaisums nedzirdīgo sportistu pulkam piepulcēja Māri Grēniņu. Ar mums viņš sazinās, pateicoties nemanāmam dzirdes aparātam. Māris ir vājdzirdīgs. Pirms četriem gadiem nedzirdīgo olimpiskajās spēlēs Taipejā Māris izcīnīja divas zelta un divas sudraba medaļas. „Tas līmenis katru gadu ļoti aug, jo kaut kā ļoti novērtē to citas sporta valstis, daudz vairāk iegulda līdzekļus,” norāda Grēniņš.

Tiesa, nav daudz vājdzirdīgo, kas līdzīgi kā Māris, spētu sazināties ar dzirdīgajiem. Piedaloties sacensībās, Māris dzirdes aparātu izņem.

Sportisti saka, nedzirdīgo sports un panākumi Latvijā netiek novērtēti. „Es tiešām nezinu, kāpēc tas tā ir, kāpēc nedzirdīgie ir nolikti stipri pakāpi zemāk,” saka Strazdiņš.

Lai piedalītos četrgades lielākajā notikumā, sportisti lielākoties trenējušies par saviem līdzekļiem. Šogad, lai aizbrauktu uz Sofiju, 15 sportistiem un viņu treneriem valsts uz visiem piešķīrusi 25 000 latu. Vienīgais gandarījums – pērn valdības mainītie noteikumi, kas ļaus saņemt līdzvērtīgas prēmijas, ja sportisti izcīnīs medaļas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti